Rundāles pili Ernsts Johans Bīrons paredzēja celt kā hercogistes valdnieka vasaras rezidenci, pats būdams gan vēl tikai Krievijas ķeizarienes Annas Ioanovnas favorīts, cerēdams nokļūt Kurzemes tronī. Pārsteidzoša ir pils atrašanās vieta gluži nomaļā, ainaviski vienmuļā Zemgales nostūrī. To izskaidro gadījums – Bīrons tai gluži vienkārši nevarēja atrast citu vietu, kas būtu arī pietiekami tuvu hercogistes metropolei. 1735. gadā viņam izdevās nopirkt veco Rundāles muižu, kurā arī izvērsa būvdarbus. Taču vieta ļāva pilnībā izveidot izvērstu baroka pils ansambli ar visām tā klasiskajām sastāvdaļām, kas izkārtotas uz ziemeļu – dienvidu virzienā orientētas simetrijas ass. 1735. gadā Rundālē ieradās Frančesko Bartolomeo Rastrelli, un 1736. gada maijā lika jaunbūvējamās pils pamatakmeni. Jau pēc 2 gadiem milzīgā celtne bija zem jumta.1740. gada rudenī Krievijā notika galma apvērsums. Bīronu arestēja un izsūtīja, kā rezultātā pils būvdarbi tika pārtraukti. Tos atjaunoja tikai 1763. gadā pēc Bīrona restituēšanas un atgriešanās Kurzemē. Te no jauna ieradās arī Rastrelli, bet šoreiz viņa līdzdalība būvdarbos bija vairāk organizatoriska nekā radoša rakstura.
Ieeja vērienīgi iecerētajā ansamblī caur saimniecības telpu grupu ved uz kurdoneru – parādes pagalmu, ko no trim pusēm aptver pils korpusi. Aiz centrālā – dienvidu korpusa plešas plašs baroka dārzs, kam priekšplānā regulārs parters, bet fonā Mežaparks, kurā iecerētas piecas vēdekļveida izkārtotas alejas.
Rundāles pils iekštelpām līdzīgas un līdzvērtīgas nav nekur citur Latvijā un pat diezgan tālu aiz tās robežām. Samērā maz gan te ir no pirmā būvperioda. Ievērojamākā ir galveno kāpņu apdare – sienu un griestu veidojumi un kokgriezumi. To formas nenoliedzami noteikuši paša Rastrelli roka. Pārējās iekštelpas radīja J. M. Grafs un viņa kolēģi otrajā būvperiodā.
…