Pastāv daudzi un dažādi komunicēšanas veidi, bet ir būtiski iemesli, kāpēc ir svarīgi izmantot personisko komunikāciju un tieši runas. Pirmkārt, runas ir vispārliecinošākais komunikācijas veids. Otrkārt, runas nodrošina divvirzienu komunikācijas iespējas. Treškārt, ar runas palīdzību var piešķirt cilvēka seju organizācijai vai uzņēmumam, kuru orators pārstāv. Tādā veidā to padarot daudz saprotamāku, tuvāku un atmiņā paliekošāku sabiedrībai. Un visbeidzot, runas var izmantot, kā vēl vienu veidu ziņas atkārtošanai, kas jau ir sniegta ar mediju vai vēstuļu palīdzību (Smith, R., D. 1996: 356). Tieši runājot auditorijas priekšā mēs varam novērot tās reakcijas uz vēstījuma argumentiem un attiecīgi reaģēt. Piemēram, ja auditoriju vēstījums neuzrunā orators var mainīt vēstījuma pasniegšanas veidu, vairāk izskaidrot neskaidras lietas, kā arī atbildēt uz precizējošiem jautājumiem. Runas ir arī viens no lētākajiem komunikācijas veidiem.
Darbā tiks apskatīta runu rakstīšanas specifika un sniegtas atbildes un jautājumu, kā uzrakstīt labu runu: kā sagatavoties runas rakstīšanas, kā to piemērot auditorijai, kā piesaistīt un noturēt publikas uzmanību, kāda valoda būtu jālieto, kā arī no kādām kļūdām runu rakstīšanā būtu jāizvairās.
Var izšķirt trīs pamata runu veidus: pārliecināšanas runu, informatīvo runu un svētku runu. Tāpat var rakstīt runu ar mērķi motivēt, aktualizēt kādu notikumu vai izklaidēt.
Pārliecināšanas runa ir vissvarīgākais profesionālās, komerciālās, politiskās vai sabiedriskās ikdienas runas veids (Mencels, V. 2002:7-8). Pārliecinošās runas mērķis ir pārliecināt auditoriju pieņemt runātāja uzskatus, mainīt auditorijas attieksmi kādā jautājumā un mudināt uz konkrētu rīcību. Runas tēzē, kas parasti ir ievada pēdējais teikums tiek skaidri formulēta doma par ko tiks pārliecināts (Norfolk Academy). Pārliecināšanas runu reizēm sauc arī par viedokļa izteikšanas runu, jo runātājs vienmēr pārstāv vai nu kādu viņam uzdotu, vai arī savu viedokli. Lai sasniegtu pārliecināšanas runas mērķi, argumentācija parasti tiek izteikta vienpusēji. Runas izklāsts aprobežojas ar būtisko. Plaša lietišķās informācijas iztirzāšana varētu klausītājus tikai samulsināt un novirzīt no rīcības mērķa. Pārliecināšanas runas nobeigumā tiek izteikts aicinājums. Ar pārliecināšanas runu galvenokārt cenšas iedarboties uz klausītāja gribu un jūtām (Mencels, V. 2002:7-8).…
