Ievads
Šī tēma ir aktuāla tāpēc, ka runa ir viens no sabiedrisko attiecību komunikācijas izteiksmes līdzekļiem. Autore ir pārliecināta, ka katram speciālistam jāprot pareizi sagatavot runu un efektīvi pasniegt to klausītājiem.
Kursa darba mērķis- noskaidrot, kā notiek runas rakstīšanas process.
Izejot no mērķa, ir uzstādīti tādi uzdevumi:
1. iepazīt teoretiskas atziņas par sekmīgas runas sagatavošanu;
2. analizēt dažādu veidu runas un salīdzināt tās.
Ja runa tiek pareizi sagatavota, tad tā piesaista auditorijas uzmanību.
Autore savā darbā izmantoja šādas metodes:
1. literatūras izpēte un analīze;
2. salīdzinošā runu analīze.
Kursa darba rakstīšanas procesā autorei radās problēma. Viņai bija grūti analizēt runas, jo latviešu valoda nav dzimtā, tieši tāpēc bija daudz jātulko un jāstrādā ar dažādām vārdnīcām.
Darba prikšmets ir runas rakstīšanas process.
Darba objekts ir runa.
Darba jauninājums - šādu runu analīzi var izmantot politiskās partijās turpmākajā savā darbībā, lai viņu runas būtu efektīvas un pārliecinošas.
Darba izstrāde:
Teika Lapsa savā grāmatā pateica: „Runas ir ļoti nozīmīgs komunikācijas veids gan uzņēmuma iekšienē, gan arī starp uzņēmumu un ieinteresētajā sabiedribas daļām, un viens no izplatītākajiem sabiedrisko attiecību speciālistu uzdevumiem ir runu rakstīšana saviem darba devējiem un klientiem.”
I. Ezera, I. Graudiņa un S. Dreiberga uzskata, ka „ja tu zini, ko teikt, tad saki! Bet, ja tu gribi tikai parunāt par kaut ko, tad labāk nerunā nemaz!”
Volfgangs Mencels: „Mums jāvingrinās brīvi runāt klausītāju priekšā, izmantojot pierakstus, kuros atzīmēti „galvenie vārdi”. Ikviens, kurš labi pārzina šādu metodi, spēs ar savu runu pārliecināt.”
1. Runas temats
Tematu nosaka vai nu pats runātājs, vai arī tie, kas viņu uzaicināja piedalīties konferencē, diskusijā vai kādā citā pasākumā. Tematam jābūt aktuālām, interesantam, pieejamam klausītājiem. Runas ievirze var būt visdažādākā.
Izvēloties tēmu, pirmkārt, jāpadomā par tādām zināšanu jomām, kur jums ir pieredze un teorētiska sagatavošana. Labāk izvēlēties tādus jautājumus, kurus gatavojot, jūs zināsiet vairāk nekā klausītāji, lai tēma atbilst jūsu zināšanām un interesēm.
2. Runas iemesls un mērķis
Ikvienam, kurš runā auditorijas priekšā, vispirms būtu jānoskaidro, kāpēc viņš runā un ko viņš vēlas sasniegt.
Kopīgs mērķis var būt dažāds: lai izklaidētu, informētu, iejūsminātu, pārliecinātu, iesauktu pie darbības. Zināmā mērā ir pieņemams šo mērķu savienojums, bet oratoram obligāti jāsaprot, kurš no tiem tomēr dominē, un atkarīgi no tā veidot savu runu.
Atkarībā no iemesla un klausītāju loka var izšķirt trīs tipiskus runas veidus:
1. Pārliecināšanas runa (arī viedokļa izteikšanas runa).
2. Informatīva runa (arī lietišķs priekšlasījums).
3. Svētku runa.
…
