NOBEIGUMS
Valodas apgūšana ir ļoti grūts un sarežģīts process, tādēļ šis periods turpinās ilgāk nekā citi - no četriem mēnešiem līdz pieciem vai sešiem gadiem.
Ir vairāki faktori, kas ietekmē bērna valodas attīstību, tā ir paša bērna tiekšanās pēc kontakta, kad bērns grib sazināties un mēģina atdarināt pieaugušā mutes kustības, ja starp viņiem ir ciešs acu kontakts. Svarīgi arī, kā funkcionē bērna maņu orgāni (dzirde, redze, kustības) un kāds ir noskaņojums. Interese par valodu bērnam iestājas ilgi pirms tam, kad viņš sāk runāt vai staigāt. Četrus mēnešus vecs zīdains uzmanīgi vēro runātāja muti un izdod vārgas, neartikulētas skaņas. Viņa mutes lūpu muskuļi, kas līdz šim tika izmantoti tikai zīšanai un raudāšanai, it kā sāk vibrēt saskaņā ar dzirdētām skaņām. Viņš vēro cilvēka muti, ar skaņu atdarināšanas mēģinājumiem vingrina savus runas orgānus. Kā saka M. Montesori ‘’sensitīvais periods darbojas kā dievišķa pavēle; bērns atdarina un nezina, kāpēc to dara: vārdi iespiežas no viņa kā slēpta magnēta pievilkti. Tie sarindojas noteiktā kārtībā. Viss šķiet tik skaidrs un vienkāršs.’’ nākamajos periodos īpaši attīstītās taustes jūtīgums, ieklausīšanās cilvēka balsīs attīsta runas uztveri. Aptuveni četru mēnešu vecumā bērns sāk izšķirt no kurienes skan pieaugušā balss, vai rotaļlietas izraisīta skaņa. Vēl pēc mēneša nomoda periodā bērni arvien vairāk sāk izrunāt dažādas skaņas, sāk dūdot. Piecu mēnešu vecumā parādās melodiskā dūdošana(līdzskanim pievienojas patskanis). Šajā periodā svarīgs sasniegums ir roku kustību attīstība. Bērns pieskaras grabulītim, satver, aplūko, izpilda dažādas kustības. Sākumā šīs kustības ir neprecīzas, taču vēlme priekšmetu satvert veicina mērķtiecīgas kustības. Otrais periods (2;4-5;6 mēneši) ir svarīgs sagatavošanās runai. No iepriekš minētā varam izdarīt secinājumu: ja ir attīstīta roka un pie tās strādā, tas attīsta prātu un valodu. Liela nozīme šī vecuma bērnu attīstībā ir tam, ka bērns jau saprot pieaugušā runu.
…
