1. Rumānijas valsts
Rumāņu tautas vēsture ietiecas tālā pagātnē, kad Karpatu kalnos dzīvoja slavenā daku tauta. Tās pārstāvji radīja bagātu valsti, kurā apgrozībā bija pat zelta monētas.106. gadā to ar lielām grūtībām iekaroja Romas imperators Trajans. Rumānijas teritorijā tika ieviesta latīņu valoda un kultūra. Romas impērijai sabrūkot, daku zemē ienāca jaunas tautas, galvenokārt slāvi. Viņu tradīcijām sajaucoties ar latīņu un daku paražām, pamazām izveidojās mūsdienu rumāņu kultūra. Tomēr līdz vienotai valstij bija jāgaida ilgi.
(www.esia.gov.lv/tools/download.php?file=files%2Ftext%2Frumanija.pdf)
Mūsdienās Rumānija ir valsts, kas atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Tās ziemeļu daļa ir kalnaina, savukārt dienviddaļu aizņem plašā Donavas ieleja. Tuvojoties Melnajai jūrai, upe veido deltu, kur atrodas savvaļas rezervāts neskaitāmiem šajā vietā pastāvīgi dzīvojošiem putniem un gājputniem.
Rumānijai ir divpalātu parlaments, ko veido Senāts (Senat ), kurā ir 140 locekļi, un Deputātu palāta (Camera Deputaţilor), to veido 345 locekļi. Abu palātu locekļus ievēl ik pēc četriem gadiem. Etniski iedzīvotāji iedalās 90% rumāņu un 7% ungāru.
Rumāņu valoda, kā daudzas citas valodas Dienvideiropā, ir cēlusies no latīņu valodas, lai arī Rumāniju no citām romāņu valodā runājošām tautām atdala valstis, kurās runā slāvu valodās. Rumānijai ir vērā ņemami dabas resursi – nafta, dabasgāze, akmeņogles, dzelzs, varš un boksīts. Galvenās rūpniecības nozares ir metālapstrāde, naftas ķīmijas rūpniecība un mašīnbūve.…