Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis savos 45 gados ir spējis kļūt par vienu no
populārākajiem latviešu rakstniekiem. Kā jau zināms, viņš bija reālpsiholoģisko
noveļu meistars latviešu literatūrā. Blaumanis arī ir rakstījis dažādus stāstus un
dzejoļus un viņam piemita spēja attēlot patiesas cilvēku izjūtas.
Viņš ir populārs arī mūsdienās. Kādēļ? Jo viņa risinātās problēmas
daiļdarbos ir arī šobrīd. Man saistoša šķita tēma par jaunajiem cilvēkiem, kuri,
savā vaļā tikuši, padzīvo vieglāk. Tādēļ es izvēlējos šo tēmu, lai salīdzinātu
Rūdolfa Blaumaņa darbos minētos piemērus un to aktualitāti mūsdienās. Vēlējos
izprast, kādēļ jauni cilvēki bieži rīkojas neapdomīgi un neiecietīgi un kā to ir
attēlojis Blaumanis.

Kā vienu no spilgtākajiem šīs tēmas atainojumiem literatūrā var minēt R.
Blaumaņa lugu „Pazudušais dēls”. Šīs lugas galvenais tēls ir Krustiņš.
Krustiņu galvenokārt ir audzinājusi viņa māte, jo tēvam bijis daudz jāstrādā.
Roplainis ir strādājis gan par jumiķi, gan par grāvraci, gan par linu kulstītāju.
Viņš jutās vainīgs pie tā, kāds bija kļuvis Krustiņš, sakot, ka „vai nevarēju, godīgi
uz vietas dzīvojot, pelnīt maizi”. Viņš pārdzīvo, ka nav varējis būt klāt Krustiņa
audzināšanā.
Mūsdienās arī šī problēma ir aktuāla. Daudzi dodas uz Īriju, Angliju un
citām valstīm pelnīt naudu un atstāj savus bērnus vienus. Viņi sāk izjust brīvību,
ka neviens viņus nepieskata, un dara daudz tādu ietu, ko vecāku aizgādnībā
nedarītu. Tā notiek arī ar tiem, kuri pēc 9 vai 12 klases dodas prom uz savām
skolām, kas neatrodas tuvu viņu dzīvesvietām. Arī Krustiņš sajuta brīvību. Taču
to var nodefinēt arī kā mīlestības neizjušanu, jo iespējams, šiem cilvēkiem trūkst
mīlestības un viņi to meklē citur.…