Rūdolfs Blaumanis un viņa devums latviešu literatūrā

Nobeigumā
Rūdolfs Blaumanis pieder pie tiem rakstniekiem, kura darbi saprotami bez īpašiem komentāriem vai paskaidrojumiem. Rakstnieks savos darbos brīnišķīgā daudzveidībā atspulgo sava laika reālo dzīvi, darbos jūtama arī mākslas elpa. Blaumanis lielākoties rakstījis par vienkāršajiem ļaudīm, sava laika cilvēkiem ar novadnieciskām iezīmēm. Tēlu prototipi nolūkoti turpat dzimtās Ērgļu puses tuvākā un tālākā apkaimē. Citi tādēļ viņam pārmetuši pārlieku lielo iztapšanu „apakšējā slāņa” gaumei, jo lielākā daļa tēlu bija tieši zemnieki, kalpu puiši un meitas. Blaumaņa meistarība izteikties vienkārši, dzīvi un interesanti, ikvienu saviļņojot, ir apbrīnojama. Uzmanīgs lasītājs vienkāršajos ļaudīs atradīs dziļu, psiholoģisku tēlojumu. Impulsu pievērsties latviešu zemniekam ar viņa "pelēko ikdienu" Rūdolfam Blaumanim devis Gētes "Fausts" u.c. dižā vācu ģēnija darbi.
Kārlis Skalbe ir teicis: „Blaumanis saviem raksturiem ir devis visu tautas dvēseles pilnību. Viņš tos mums rāda vai nu spēcīgās kaislībās, vai apburošā dvēseles skaidrībā kā „Indrānos” un „Sestdienas vakarā””. Rūdolfs Blaumanis mīlēja cilvēkus. Viņš cieta un dzīvoja ar saviem varoņiem. Viņam nebija ne ļaunu, ne labu cilvēku, viņam bija tikai cilvēki.”
…