„Pazudušais dēls” (1893). Izmantots stāsta „Pērkoņa negaiss” sižets. Drāmā uzsvērts Krustiņa tragiskums - vēlēšanās un nespēja izrauties no dīkās un nelietderīgās dzīves. Par savu neizdevušos dzīvi Krustiņš vaino māti, kas viņu pārlieku izlutinājusi. Krustiņu mīl bārene Ilze, kuru Roplaiņi pieņēmuši par audžumeitu un kuru labprāt redzētu arī par vedeklu. Taču Krustiņam jāprec krodzinieka meita meita Matilde; par to krodzinieks solījis atlaist lielo parādu, kaut viltotās parādzīmes Krustiņš parakstījis dzērumā. Traģisko nojausmu pastiprina Ažas tēls. Viņas dēls Reinis, kopā ar Krustiņu strādājot mežā, pakļuvis zem krītoša koka un miris, bet Aža sajukusi prātā un notikušajā vaino Krustiņu - viņam krūtīs sirds vietā esot melns gailis. Krustiņa pretpols ir krietnais kalps Mikus, kurš ir gan strādīgs, gan nedzērājs, gan vienmēr laipns pret savu tēvu.
„Pazudušais dēls” (1893). Galvenā persona lugā ir Roplaiņu saimnieka dēls Krustiņš. Tēva prombūtnes laikā viņš krodziniekam dzērumā parakstījis vekseļus par milzīgu summu. Lai varētu ar kāršu spēli sagādāt naudu vekseļu izpirkšanai, Krustiņš naktī iet pie tēva naudas skapja, bet tēvs viņu pārsteidz un nošauj. [2]
Roplainis ir cieta, nelokāma rakstura cilvēks, ļoti stingrs morāles jautājumos. Viņš dziļi pārdzīvo Krustiņa paklīšanu, kurā vaino arī pats sevi, jo, skriedams „pa pasauli naudai.. pakaļ”, atstājis dēla audzināšanu sievas rokās.
Krustiņš ir pārejas laika cilvēks. Laukos nostiprinoties kapitālismam, vecie tikumi un uzskati zūd, jaunatne meklē jaunu ceļu dzīvē, bet ne vienmēr atrod īsto. Krustiņu šis ceļš ved uz krogu, kurp viņu vilina sliktais draugs Pūlīšu Pauls. Krustiņš saprot, kādā strupceļā nonācis; viņš ir dziļi nelaimīgs un vēlas, kaut būtu miris. Krietnajam Mikum Krustiņš saka: „Miku, kādēļ ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna ...” [2]
Par galveno vaininieci savā pagrimumā Krustiņš uzskata māti, kas viņu lutinājusi un slēpusi no tēva viņa nodarījumus. Taču Krustiņš vairs nav bērns, viņš labi saprot, ko drīkst darīt un ko ne. …
