3. Blaumaņa noveles
Blaumanis ir pirmais kas ieviesa jēdzienu noveles, pirmais kas rakstījis šajā žanrā. Novele ir īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
Vērtējot Blaumaņa noveļu izskaņas veidojumu, tās var iedalīt divās grupās. Pirmā grupa gandrīz visa hronoloģiski ir arī pirmā. Tajā rakstnieks varoņu likteņus novedis līdz galējām konsekvencēm. Krustiņš, Raudupiete, Jānis „Baltais”, Juris un Anna „Romeo un Jūlija”, Ieva „Laimes klēpī” galvenokārt sava rakstura, savu kaislību dēļ, daļēji apstākļu sakritības dēļ aiziet no dzīves- gan labprātīgi, gan citu spēku ietekmē.13 Šajās novelēs Blaumanis turējies pie traģēdijas žanra likumībām, proti varoņa darbības un būtība noved varoni situācijā, kad dzīve tālāk vairs nav iespējama.
Savukārt, otrās grupas novelēm Blaumanis turpretim ir veidojis izteikti atvērtas beigas- izskaņas akords nav galvenā varoņa likteņa galīgais atrisinājums, bet tikai kāda viena posma noslēgums. Novelē izrisinātais dzīves posms, vienalga, vai tas mērojams sekundēs „Purva bridējs”, vai dienās „Nāves ēnā”, vai stundās „Salna pavasarī”, „Andriksons”, ir radikāli mainījusi galvenā varoņa dzīvi, un aiz noveles laika tajā sāksies kaut kas būtiski jauns.
Perfekti izstrādātam nobeigumam ir liela nozīme jebkuras noveles uztverē. Tas ir kā kvintesence, kā punkts, kuram tomēr lasītāja apziņā būtu jādarbojas kā daudzpunktei. 14
Blaumanis lielu nozīmi piešķīris virsrakstiem, to asociatīvajām saitēm ar darba ideju. Tādēļ tie visbiežāk ir metaforiski (izņēmumi „Raudupiete” un „Andriksons”, kur akcentēta absolūta pievēršanās viena galvenā varoņa pārdzīvojumiem). Virsrakstu metaforu ietver sevī gan galvenā varoņa raksturu „Purva bridējs”, „Baltais”, kādus iracionālus spēkus „Pērkoņa negaiss”, „Slepkavas”, robežsituāciju „Nāves ēnā”, rūgto ironiju „Laimes klēpī”.
Runājot par Blaumaņa noveļu kopsakarībām, jāuzsver pats galvenais: problēmas risinājums iet tikai un vienīgi caur attiecīgā varoņa sirdi un prātu, zemapziņu. Blaumaņa noveļu pamatu pamats- izskaņā viens pret otru stāv nevis noteiktu sabiedrību pārstāvji, bet vienkārši cilvēks pret cilvēku.
Blaumanis sarakstījis daudz noveļu: „Raudupiete”, „Salna pavasarī”, „Purva bridējs”, „Andriksons”, „Laimes klēpī”, „Nāves ēnā”, „Nezāle’, „Pērkoņa negaiss”, „Spijēnos”, „Romeo un Jūlija”, „Baltais” un „Dancis pa trim”, tomēr vispopulārākās no tām ir tieši „Nāves ēnā”, „Raudupiete”, „Salna pavasarī”, „Purva bridējs” un „Andriksons”.
…
