Rotordzinējs ir viens no siltuma dzinēju veidiem, kas rada enerģiju degvielai sadegot. Mūsdienās siltuma jeb iekšdedzes dzinējus izmanto plaši kravu un pasažieru pārvadāšanā. Tos izmanto jūras, sauszemes un gaisa transports, bez kuriem nebūtu iedomājama nevienas valsts attīstība un tirdzniecība, kā arī pasaules attīstība kopumā.
Jau no seniem laikiem cilvēks ir izdomājis dažādus veidus, lai atvieglotu sev darāmos darbus, arot tīrumus ar zirgu, tādējādi izmantojot vilcējspēku – zirgu, vēršus u.c., kā arī dažādu veidu vēja un ūdens dzirnavas, kuras izmanto dabas radītu enerģiju. Laikam ritot un progresējot zinātnei, cilvēks ir iepazinis ūdens tvaika spēku un radījis tvaika dzinēju, kurš tika pielietots gan kuģošanā, kura vairs nebija atkarīga no vēja ātruma un virziena, gan kravu un pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, gan ogļu raktuvēs, tādējādi ceļot ražīgumu un ogļu ieguves apjomu. Visi ieviestie izgudrojumi palīdzēja attīstīties dažādām saimniecības nozarēm, kas vienlaikus cēla arī pašu cilvēku labklājību.
Revolūciju izraisīja iekšdedzes dzinējs, kurš izmanto īpašu kurināmā veidu – degvielu, ko iegūst no naftas. Tas ir vēl efektīvāks par tvaika dzinēju, jo neaizņem daudz vietas un tam nevajag pārvadāt līdzi tik lielus enerģijas krājumus, kā to vajadzēja tvaika dzinējiem. Arī videi tas ir draudzīgāks, jo tam ir mazāk kaitīgo izmešu. No pašiem attīstības pirmsākumiem, kas aizsākās jau 19.gs. beigās, līdz pat mūsdienām šie iekšdedzes dzinēji ir ievērojami progresējuši. Tie ir kļuvuši jaudīgāki, ekonomiskāki un sarežģītāki. Tiem ir arī ļoti plašs pielietojums autotransportā, jūras transportā un aviācijā, kur arī izmanto reaktīvo dzinēju, kas ir mazāks un jaudīgāks, bet daudz neekonomiskāks. Visas mašīnas uz ceļiem mūsdienās lieto iekšdedzes dzinējus, izņemot tramvajus un trolejbusus, kuri izmanto ārēju enerģijas avotu – elektrību, ko saņem pa vadiem. Iekšdedzes dzinēji tiek darbināti galvenokārt ar benzīnu, dīzeļdegvielu vai biodīzeļdegvielu. …
