Roterdamas Erasma īstais vārds ir Gerhards Gerhards, kas latinizētajā variantā skan – Erasmus Roterdamus, Desiderius. Dzimis 1469.gadā un nodzīvojis 67 gadus, šis nīderlandiešu Renesanses kultūras pārstāvis visu dzīvi vairījās no kādas eiropiešu valodas apguves un runāja galvenokārt latīniski. Neviena no viņa vēstulēm nav sarakstīta Erasma dzimtajā holandiešu valodā.
Jau no bērna kājas nākamais domātājs bija ļoti zinātkārs, tāpēc pēc vecāku nāves, viņa aizbildņi nolēma neļaut viņam turpināt mācības Deventeras skolā (tolaik tā bija ļoti laba mācību iestāde) un aizsūtīja uz klostera skolu, kur Erasmam ārkārtīgi nepatika, viņš tomēr cītīgi turpināja izglītoties pašmācības ceļā. Tieši šeit, klosterī, aizsākās Roterdamas Erasma literārā darbība. Lai izkoptu savas latīņu valodas zināšanas, viņš sarakstījās ar kādu Tergavas pilsētas iedzīvotāju, kur viņi abi apspriedās par dažādiem literatūras jautājumiem. Šīm vēstulēm, protams, nav nekādas literāras vērtības, tomēr tajās rakstnieks pilnveidoja savu latīņu valodas prasmi, ar ko vēlākajos gados kļuva slavens. Erasms sarakstīja arī dažus dzejoļus latīniski, bet tas viss bija izglītošanās un sava stila meklēšanas nolūkos. 20 gadu vecumā viņš sacerēja savu pirmo prozas darbu „Par pasaules nicināšanu”, kas bija veltīts viņa kādreizējam skolotājam.
Šie gadi, ko Erasms pavadīja klosterī, kur tik ļoti nevarēja ciest mūku nebeidzamās ķildas, neskaitāmos gavēņus un nakts dievkalpojumus, acīmredzot atstāja uz viņu pamatīgu iespaidu, jo viņa negatīvā attieksme parādās Erasma populārākajā (un būtībā vienīgajā daudz maz visiem zināmāja) prozas sacerējumā „Muļķības slavinājums”. Taču par to vēlāk.
…