Ikdienā rotaļājas ikviena dzīva būtne atbilstoši sava tā brīža emocionālajam, fiziskajam un garīgajam stāvoklim. Daina Dzintere norāda, ka „ar rotaļas palīdzību bērns izsaka savas vēlmes, rotaļā viņš priecājas, fantazē, rada, atpūšas, mācās un pārdomā savu dzīvi.”(1,.30lpp)
Rotaļa un ar to saistītā reālā pozīcija ir pirmsskolas bērna vadošā darbība.
Rotaļā bērns no vienas puses ir brīvs, avērts, no otras puses, rotaļā pastāv zināma reglamentācija, noteikumi.
Bērnu rotaļās teorijā un praksē nosacīti tiek izdalītas vairākas rotaļu grupas:
Simboliskās, radošās rotaļas, ko, balstoties uz savi pieredzi, izdomā (rada) paši bērni;
Spēles, rotaļas ar noteikumiem, ko pārsvarā ir izdomājuši pieaugušie, lai īstenotu kādu izglītojošu uzdevumu;
Rotaļspēles, kas atrodas it kā starp radošajām rotaļām un rotaļām ar noteikumiem, arī ir pieaugušo izdomātas spēles, taču to noteikumi ir vairāk virzīti uz bērnu pašizaugsmi, radošo darbību. (2, 32. – 33.lpp)
Bērni rotaļās izdzīvo savas problēmas un jūtas, tāpēc rotaļa ir galvenais ceļš, kā pieaugušais var izzināt bērna emocionalos pārdzīvojumus.…