Sākotnēji savu tematu izvēlējos, jo pēdējā laikā aktualizējusies tēma par pirmskolas vecuma bērnu morālās stājas pareizas veidošanas nozīmību: tiek uzskatīts, ka tieši agrā bērnībā gūtie impulsi veido visu cilvēka psihi tālākajā dzīvē. Kā zinām, tad tieši rotaļlietas aizņem lielāko daļu no bērna pasaules, tādēļ tikai loģiski būtu apgalvot, ka rotaļlietas būtiski ietekmē bērna morālo un fizisko ikdienu. Balstoties uz psihologu apgalvojumiem, cilvēks dzīves laikā, savā prātā atgriežas bērnībā – pie sava iekšējā bērna. Bieži vien, tieši rotaļlietas ir ikviena bērnības simbols. Ņemot vērā šos faktus savam darbam izvirzīju sekojošu hipotēzi: „Rotaļlietas atspoguļo un paskaidro attiecīgā laika posma attieksmi, iespaidus un nolūkus.”
Šī darba mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību virspusēji nenozīmīgajām rotaļlietām, uztvert tās analītiski.
Zinātniski pētnieciskā darba teorētiskā materiāla apkopošanai nācās iepazīties ar dažādiem avotiem par nepieciešamajām tēmām, t.i. dažādu reģionu un laika posmu rotaļlietu aprakstiem. Kā secināju, tad šis temats zinātniskās literatūras jomā ir relatīvi neskarts - noderīgākā informācija lielākoties ir tikai svešvalodā, tādēļ teorētiskajā daļā nākas saskarties ar tieša tulkojuma rezultātā izveidotiem sava veida leksiskajiem barbarismiem. Teorētiskās daļas ietvaros tekstu fragmenti ir tulkoti pēc iespējas tuvāk orģināltekstam, tādēļ vietām tajos saskatāmi arī attiecīgā laika ideoloģiju propagandas mēģinājumi, kas padara vēlamu avotu uztveršanu, analizējot iegūto informāciju. Strādājot pie darba izveides apstrādāju lielu daudzumu informācijas, teorētiskā daļa, kas sastopama šī zinātniski pētnieciskā darba sastāvā nav pilnīgs materiāls - tas ir ieskats būtiskākās informācijas aspektos uz kuriem balstoties tika veidota analītiskā praktiskā daļa. Tā kontekstā ietvēru informāciju par konkrētu, bet pēc iespējas atšķirīgāku reģionu (lielākoties no etniskā viedokļa) rotaļlietām. Kontrastējošās vides tika izvēlētas, lai darba apstākļi nebūtu monotoni un sniegtu pēc iespējas objektīvāku izejas materiālu tālākam darbam. Pie tam, avoti ir piemeklēti par salīdzinoši senatnīgām spēļmantām, jo kā vēlāk darbā minēšu - rotaļlietas kā noderīga un spēcīga vēsturiskā mantojuma sastāvdaļa ir izmantojamas vien atskatoties uz zināmu un ierobežotu vēsturiskā laika periodu.
Praktiskās daļas pamatā ir darbs, kas sevī iekļāvis jau iepriekš minēto avotu salīdzināšanu ar dažādiem vēsturiska, psiholoģiska un sociāla rakstura faktiem, to analizēšanu pēc iespējas objektīvākas informācijas iegūšanai. Iesākumā vēlētos atzīmēt, ka mans mērķis bija darbu padarīt ne vien informatīvu, bet arī lasītājam patīkamu, tādēļ praktiskajā daļā ieviesu tādas kā sižetiskas līnijas.
Viena no pētnieciskajām metodēm bija, konsultējoties ar psiholoģi Līgu Elmani un etnogrāfu Ēriku Bērziņu, izvirzīt izvēlētajos reģionos mītošo potenciālo rotaļlietu izgatavotāju un izgatavošanas ideoloģiskos procesus ietekmējušo personu vispārīgus psiholoģiskos portretus – apskatīt atbilstoši noritošos procesus un apstākļus, lai vēlāk varētu nonākt pie secinājuma kā un vai tas patiesi atspoguļojas rotaļlietās, vai maz izvirzītā hipotēze ir atbalstāma?
Strukturējot praktisko daļu, darbā vispirms ievietoju savākto informāciju konkrētajā reģionā valdošajām īpatnībām. Pēc tam, loģiski sekojošu atkāpi par rotaļlietām un to izpausmēm šajās specifiskajās jomās, tādejādi veidojot uzvedinošu sistēmu lasītājam, kas veido tieksmi radīt diskusiju par tematu sevī pašā, kas pats par sevi ir ne vien izglītojošs process, bet arī noved pie vēl optimālāka informācijas apziņas rezultāta.
Tāpat kā teorētiskajā arī praktiskajā daļā izveidots informācijas koncentrāts, kas plašos, bet kodolīgos vilcienos sniedz veiksmīgu ceļu pretim rezultātam.
Ceru, ka šis zinātniski pētnieciskais darbs radīs iespēju gūt jaunas un noderīgas atziņas.
Patīkamu lasīšanu!
…
