Rotaļa kā socializācijas līdzeklis

Bērns līdz divu gadu vecumam socializējas galvenokārt ģimenē. Zīdaiņa vecumā tie ir mātes pieskārieni, smaids, vēlme kontaktēties, negatīvu emociju izpaušana (raudāšana).Vēlāk socializācija izpaužas kā apkārtējo priekšmetu izzināšanas un izpētes process. Daina Lieģeniece uzskata, ka rotaļājoties bērns māca pats sevi un, ka bērna labākaais rotaļbiedrs šajā vecumā ir pieaugušais, kura darbības bērns tad attēlo rotaļās. Bērnam patīk būt kopā ar citiem cilvēkiem un skatīties, ko un kā viņi darbojas. Bērns mācās darīt vienu lietu, to atkārtojot. Viss viņam šķiet interesants. Bērns izpēta dažādas iespējas, kā darboties ar priekšmetiem apkārtējā pasaulē un iepazīst viņu īpašības. Viņš attīsta savas sajūtas. Bērns māca pats sevi rotaļājoties un eksperimentējot. Piemēram, ja kaut ko iemet ūdenī, tas paliek slapjš, akmens ir ciets, bet āda – maiga. Bērns vispirms izpēta un tad rotaļājas. Lai attīstītos bērna kustības, viņam ir jādod iespējas staigāt, daudz lēkāt, rāpot, mest un saķert. Bērns grib apmierināt savas vajadzības pēc fiziskas aktivitātes. Labākā rotaļu situācija viengadīgam bērnam ir pieaugušā klātbūtne, kad pieaugušais dara mājas darbus, bet bērns vēro, ko pieaugušais dar…