Vīna lietošanas kultūra Senajā Romā
Tāpat kā grieķiem, arī romiešiem vīns bija šķiru dzēriens. Vergiem un zaldātiem bija tiesības dzert tikai kādu suslu vai žurgu, kas bija slikta vīna, etiķa un ūdens sajaukums. Romieši dzēra daudz aromatizētus vīnus, kas plaši tika izmantoti romiešu virtuvē. Laikā, kas sekoja Romas nodibināšanai, dzert vīnu drīkstēja tikai vīrieši vecāki par 30 gadiem. Aizliegums uz vīnu sievietēm saglabājās vēl ilgi. Romiešu sievietes Gaja Marija laikā dzēra maz vīna. (2) Kā redzams no romāna „Pirmais vīrs Romā” tad ap 1. gs. p.m.ē. sievietēm jau bija ļauts dzert vīnu, kaut arī atškaidītu, kas nereti noveda daudzas sievietes pie alkoholisma. Vīna daudzums, ko izdzēra romieši, bija līdz diviem litriem vīna dienā. Parasti vīnu nedzēra tīrā veidā – to dažādās proporcijās atšķaidīja ar ūdeni. Bija pazīstamas daudzas un dažādas balto un sarkano vīnogu šķirnes, no kurām gatavoja gan baltvīnu, gan sarkanvīnu. Gaja Marija laikā romiešu vīnkopība bija augsti attīstīta nozare.
6. Armijas tradīcijas
K. Makkalovas romānā „Pirmais vīrs Romā” daudz tika veltīts karadarbībai. Piedāvāju tradīcijas apskatu, kas veidojās jau pirms Gaja Marija laika un it īpaši nostiprinājās vēlāk viņa „skaitām galvu” armijā. „Pirms romiešu armija devās svarīgā kaujā, tā vienmēr noklausījās ģenerāļa runu. Pirmkārt, šī paraža deva iespēju karotājiem apskatīt savu vadoni kara ietērpā, otkārt, deva morālu iedvesmu, un, visbeidzot, tā bija vienīgā ģenerāļa izdevība darīt zināmu iecerēto kaujas un uzvaras plānu pat visnecilākajam leģionāram.” (1, 937)
7. Reliģija
Reliģija romiešu dzīvē spēlēja lielu lomu. Taču romiešiem tā bija pragmatiska un saistīta ar noteiktu dzīves situāciju. Romieši uzskatīja, ka mājās un mežos mīt dažādi gari. Laika noteikšanai priekš kādas darbības tika meklētas labvēlīgas zīmes. Liela loma bija rituāliem ko ģimenes galva veica savā mājā, tādā veidā godinot mājas garus.
Lielu ceļu krustojumu vietās senie romieši būvēja krustceļu klubus. Krustceļus viņi nodeva savu garu – laru aizsardzībā, un tiem tika uzbūvētas svētnīcas, par kurām gādāja krustceļa kluba biedri. Uz šīm svētnīcām cilvēki nesa ziedojumus.
Belona bija Romiešu kara dieviete, kuras templī Romā tika apspriesti visi ar karu saistīti jautājumi. (1, 507) Dzīvnieku ziedošana notika pirms svarīgiem notikumiem, kā arī svarīgāko svētku laikā, it īpaši godinot seno romiešu dievus.
…
