NOBEIGUMS
Kolīnas Makkalovas romāns “Pirmais vīrs Romā” aizsāk “Romas valdnieku” septiņu grāmatu sēriju, kurā autore ar apskaužamu precizitāti apraksta intrigas, kaislības un nodevības, kā arī kara taktiku un varaskāri, kas izveidoja un iznīcināja vienu no vēstures varenākajām impērijām – seno Romu. Grāmatā tika aprakstītas daudzas senās Romas tradīcijas.
“Pirmais vīrs Romā” ir stāsts par Gaju Mariju, Sullu, izputējušu un izvirtušu aristokrātu un bagātu, bet zemas izcelsmes sievieti, par neparastiem cilvēkiem ar asu prātu, par tiem, kuru nežēlīgā un godkārā mērķtiecība lika pamatus impērijai, kas iedvesusi vislielāko bijību un parādījusi vislielāko izturību un kam līdzīgas nav bijis visā cilvēces vēsturē. Iespaidīgais vēstījums par ievērojamiem notikumiem un pasaulīgām vājībām uzbur plašu un neaizmirstamu cilvēku galeriju – karavīrus un senatorus, sievas un mīļākās, karaļus un vienkāršos ļaudis –, piešķirot izcilajam laikmetam drosmīgu un pacilājošu dzīves elpu.
“Pirmais vīrs Romā” ir pārsteidzoši vērienīgs un detaļās smalks vēsturiskais romāns, kas ne vien atspoguļo varenās impērijas uzplaukumu un norietu, bet arī ļauj ielūkoties tā laika vareno un vienkāršo ļaužu vērptajās intrigās; šis romāns ir pierādījums, ka pat visniecīgākajai rīcībai ir neprognozējama ietekme uz vēstures ritējumu.
Viena no tradīcijām, kura tika minēta grāmatā ir par apģērbiem, kurus vilka Romas cilvēki. Kā piemēru var minēt to, ko vilka cilvēks, kurš iepriekš bijis pretora amatā un tā bija toga praetexta ar purpurkrāsas apmali un tumši sarkanās senatora kurpes greznoja pusmēness sprādzes, kas atbilda pretora amatam.
Nākošā Senās Romas tradīcija bija par bērēm, kuras laikā mirušos guldīja zemē vai sadedzināja ugunskurā. Es turpināšu ar politiskām tradīcijām, kuras bija ļoti svarīgas, jo ar politiku varēja realizēt savas godkārīgas tieksmes. Romas augstmaņi bija sadalīti divās galvenajās grupās, kā pirmā bija „senatoru kārta”, kur ietilpa lielāku zemes gabalu, latifundiju, īpašnieki un otrā grupa bija jātnieku kārta, kura galvenokārt nodarbojās visvairāk ar tirdzniecību un dažādām naudas operācijām.
Senajā Romā pastāvēja trīs laulību ceremonijas, kā pirmā bija confarreatio tradīcija, kas divus patriciešus sasaista uz mūžu un tas nozīmēja, ka pēc paterfamilias tiesībām viņa tagad bija atraisījusies no tēva varas un nonākusi vīra varā, kā otrā Coemptio, kas no latīņu valodas nozīmē pirkšana. Šajā laulību tradīcijā meitene sevi pārdeva, pārejot no tēva varas vīra varā. Un visbeidzot trešā ceremonija bija Usus, kas tulkojumā no latīniskā nozīmē izmantošana. Tiesiskais pamats šādām laulībām bija kopdzīve ar vīru viņa mājā viena gada laikā, bet turklāt būtiski bija, lai sieva vairāk kā trīs naktis nepavadītu ārpus mājas.
Kopumā referāta autors pozitīvi novērtēja Kolīnas Makkalovas grāmatu „Pirmais vīrs Romā”, jo tajā ar lielu precizitāti tika aprakstītas tradīcijas, nami un kara taktika. Ļoti lielu vēsturisko ieguldījumu sniedz šī grāmata, jo ikviens, kurš nav dzīvojis senās Romas laikā vai arī nav lasījis nekādu informāciju par to var ielūkoties šajā apbrīnojamā laika posmā.
…
