Kāpēc gan studentiem mūsdienās jāstudē romiešu tiesības? Kaut gan Romas republika pastāvēja sen, taču tās ir ietekmējušas tiesību attīstību Eiropā. Piemēram, jaunos laikos pēc romiešu tiesību principiem un vietējām īpatnībām radās un attīstījās Eiropas valstu modernās nacionālās tiesības (Code Civil, BGB, ZGB, Latvijas Civillikums u.c.) Arī mūsdienu tiesībās sastopamos jēdzienus un lielākās daļas Centrālās un Rietumu Eiropas valstu tiesību jēdzienus noteikušas romiešu tiesības. Pat 1937.gada Latvijas Civillikums ir veidots, balstoties uz romiešu tiesībām. Romiešu tiesības mani ieinteresēja ar to, ka to aktualitāte nav zudusi arī mūsdienās.
Šī konkrētā darba izstrādes laikā ir cerības uzzināt, kā tika izmantotas romiešu tiesības viduslaikos, par cik vērtīgām un lietderīgām tās tika uzskatītas, cik daudz no tām tika pārņemts viduslaikos.
Pēc vairākkārtējiem pasniedzēja Andra Geidāna ieteikumiem tika nolemts izvērst vēl padziļinātāku Romiešu tiesību izpēti, kas neaprobežosies tikai ar Romiešu tiesību recepcijas izpēti viduslaikos, bet arī tiks dziļāk pētīta Romiešu tiesību būtībā vispārīgi un arī atsevišķas Romiešu tiesību daļas kā piemēram ģimenes tiesības un krimināltiesības.
Diemžēl, vai gluži pretēji, pat labi, ka šī informācija, kuru ir iespējams izmantot par lielisku uzziņas materiālu, ir iegūstama tikai zinātniskā angļu valodā, kas rada nelielus sarežģījumus gadījumā, ja tiek izvēlēts palūkot nesaprātīgi lielu Romiešu tiesību angļu valodas versijas apjomu, tādēļ arī tika izvēlētas šo trīs Romiešu tiesību sadaļu plašāks izklāsts. Visa informācija tiks iegūta no unikālā interneta portāla - http://www.fordham.edu/halsall/sbook-law.html, no pašmāju izdotās literatūras, kā arī no ļoti kompetentu zinātnieku sarakstītās literatūras, kura ir brīvi pieejama jaundibinātās Rīgas Juridiskās Augstskolas bibliotēkā.
Tiesību vēsturē par tiesību avotiem sauc katru faktu, kas liecina par kādu tiesību normu, agrāko likumu un sabiedrības dzīvi.1
Romiešu civiltiesībām ir ļoti daudzi tiesību avoti. Tie ir gan rakstiski saglabājušies, gan tādi akti, kuri tikai norāda uz kādu sabiedriskās dzīves norisi.
Romas pastāvēšanas sākumā tiesības bija tikai kā paražas - mores maiorum. Tās tad arī regulēja Romas sabiedrisko dzīvi un norises. Paražas prasīja arī skaidrojumu, ko veica pontifiki (lat pontifex - priesteru kolēģijas loceklis.)
Būtisks tiesiskais akts bija XII tabulu likumi, kuru desmit vīru padome (decem viri) izveidoja, lai pierakstītu un apkopotu paražas. Šis likums bija veiksmīgs paražu tiesību sintēzes produkts un pamats tiesību tālākai attīstībai.…
