Ar romiešu tiesībām tika likti pamati tautu kopīgai civilizācijai. Tā atstāja lielu ietekmi uz Eiropas turpmāko tiesisko attīstību. Paši romieši atzina tiesības par vienu no slavenās Romas valsts balstiem. Tagadējas Latvijas valsts teritorijā no 13.gs. līdz 16.gs atradās vairāki mazi valstiski veidojumi, tai bija nosaukums - Livonija.
Livonija bija Vācu nācijas Svētās Romas impērijas sastāvdaļa. Vācijā Romiešu tiesības bija spēkā līdz 1990. gadam. Tātad romiešu tiesības reprecija atiecās arī uz Livoniju.
Latvijā 1937. gadā valdības iecelta guristu speciālā komisija izstrādāja Latvijas civilikumu, kur ņemti vērā Sveices, Vācijas civilkodeksi, Napoleona kodekss, Krievijas civilkodeks u.c. valsts tiesību doktrīnas.Tika nodibināta mantojuma obligātā daļa, kas bija obligāti jāatstāj neatraidāmajiem (laulātais, bērni, tuvākie radinieki) mantiniekiem. Justiāna laikā situācija mainījās un tika noteiktas konkrētas daļas - ja 4 neatraidāmi mantinieki tad saņem 1/3 daļu, bet ja 5 neatraidāmi mantinieki tad saņem 1/2 daļu no tās, ko saņemtu, ja mantotu pēc likuma.No mantojuma varēja atstumt necienīgus mantiniekus ( vecāki savus bērnus atstumt no mantojuma(1.ja sagādātai smagi un negodīgi aizvainojumi, 2.ja uzbrucis saviem vecākiem, apvainojis ar darbiem, mēģinājis nogalināt, 3.ja bērns nav katoļu ticības, 4.ja kāds no vecākiem kritis gstā un bērns nav izpircis, 5.ja vecāki kļuvuši vājprātīgi un bērni nav palīdzējuši, 6.ja dēls pret vecāku gribu biedrojas ar aktieriem vai akrobātiem, 7.ja kāda no meitām vai mazmeitām ir izvēlējusies netiklu dzīves veidu utt.) kā arī bērni varēja atstumt savus vecākus no mantojuma - 1.ja vecāki gribēja nonāvēt savus bērnus, 2.ja tēvs ir stājies dzimumatiecības ar dēla sievu vai konkubīni, 3.ja vecāki nodevuši savus bērnus tiesā par kriminālnoziegumiem, 4.ja vecāki kavē taisīt testamentu, vai citādi kaitē saviem bērneim utt.)Latvijā augšupējais var atstumt lejupējo, ja lejupējais - 1.izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulāta vai viņa augšupējā dzīvību, 2.aizkāris godu, ierobežojis dzīvību, 3. atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt, 4.dzīvojis netikumīgi vai izšķērdīgi, 5.mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.
Testators var atstumt no mantojuma savu laulātoiepriekš minētos gadījumos, kā arī kad - 1.laulātais pārkāpis laulību, 2.laulība ir izirusi, kur laulātie vairāk nekā 3 gadus dzīvo šķirti, 3.laulātais apdraudējis otra lalātā dzīvību, veselību, sitis vai spīdzinājis viņu.…
