Romiešu tiesības ir atstājušas nenovērtējamu iespaidu kā Latvijas, tā arī citu pasaules valstu civiltiesību izveidē. Seno Romas juristu darbības unikalitati apliecina tas, ka, neskatoties uz tūkstošgadu lielo laika atstarpi, mūsdienu tiesības turpina pastavēt romiešu tiesībās nodibināti principi un tiesību institūti, neskatoties uz būtiskajāt sociāli – ekomomiskajām un politiskajām izmaiņam sabiedrībā.
Viens no pirmajiem uzdevumiem pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas bija brīvā tirgus ekonomikas un īpašuma formu daudzveidības atjaunošana un nostiprināšana likumos, tāpēc 1992.gada 14. janvārī Latvijas parlaments – Augstākā Padome – pieņēma likumu „Par Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu” un pasludināja Civillikuma atjaunošanu.
Caurskatot 1937. gada Civillikumu, jāsecina, ka tas lielā mērā balstīts uz kontinentālās Eiropas, it īpaši Vācijas Civillikuma un Francijas Civilkodeksa normām, kas savukārt recepcijas ceļā aizgūtas no romiešu tiesību avotiem – Corpus Iuris Civile un Codex Iustinianus.
Senā Romas valsts ir devusi īpaši lielu ieguldījumu cilvēces tiesiskajā attīstībā. Klasiskās romiešu tiesības, kas veidojās Romas valstī mūsu ēras pirmajos gadsimtos, šodien tiek studētas visas pasaules universitāšu juridiskajās fakultātēs. Romāņu – ģermāņu tiesību saimes zemes kontinentālajā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, Latīņamerikā un daudzviet citur pasaulē aizguvušas no senajiem romiešiem tiesību principus, juridisko terminoloģiju, tiesiskās formulas, tiesību iedalījumu nozarēs un kodeksu veidošanas principus. Senajā Romā pirmoreiz pasaulē radās tiesību zinātne, kuras uzdevums, kā teicis viens no slavenākajiem Romas juristiem Ulpiāns, ir sniegt priekšstatu par taisnīgo un netaisnīgo.
Referata merkis ir apskatīt tadu instītutu ka gimemes tiesibas romiešu tiesības un salīdzīnat to ar esošo Civillkukumu, izvertet cik lielo iespaidu tas dod tiesību attistībai Latvija.
Referatā tiek izmanti šādas pamata zinātniskās pētniecības metodes:
• vēsturiskā metode – nolūkā izzināt izpētāmā jautājuma rašanās un attīstības vēsturi, izsekotu tā recepcijai laika gaitā citās valsts sabiedriski ekonomiskajās formācijās;
• salīdzinošā metode – lai parādītu kopīgās un atšķirīgās iezīmes romiešu tiesībās un spēkā esošajā Latvijas Civillikumā;
Romiešu tiesības ir vienas no lielākām antīkās pasaules kultūras vērtībām. Romieši paši uzskatīja, ka tiesības ir zinātne par labo un taisnīgo, ka tiesības ir noderīgas visiem vai vismaz daudziem. Romieši atzina tiesības par vienu no Romas valsts varenības balstiem, atrodot tās par līdzvērtīgām bruņotajam spēkam. Justiniāna Civiltiesību kopojumā – Corpus Iuiris Civilis – par to teikts : „Augstākā valsts aizsardzība balstās uz divām lietām – ieročiem un likumiem.„
