-
Romiešu karamāksla
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Romas leģions lielāko reformu laikā | 4 |
1.1. | Tarkvīnija Lepnā reforma | 4 |
1.2. | Gaja Marija militārā reforma | 4 |
2. | Romiešu armijas struktūrvienības | 7 |
2.1. | Manipulu iekārta | 7 |
2.2. | Jātnieki | 9 |
2.3. | Kohortas | 9 |
2.4. | Leģions | 10 |
2.4.1. | Ķēniņu laika leģions | 11 |
2.4.2. | Jaunās republikas leģions | 12 |
2.2.3. | Impērijas laika leģions | 12 |
2.5. | Amati | 13 |
2.6. | Bruņojums | 13 |
2.6.1. | Garnizonu jeb aplenkuma artilērija | 13 |
2.6.2. | Lauka artilērija | 13 |
2.6.3. | Uzbrukuma ieroči | 14 |
2.7. | Standarti un mūzikas instrumenti | 14 |
2.8. | Apģērbs un Aprīkojums | 14 |
2.9. | Kaujas kārtība | 15 |
2.10. | Nodrošinājums un samaksa karavīriem | 15 |
2.11. | Veicināšana | 16 |
2.12. | Disciplīna | 16 |
2.13. | Sodi | 17 |
3. | Nometne | 18 |
4. | Romiešu flote | 19 |
5. | Reliģija un karš | 21 |
6. | Impērijas norieta armija | 22 |
7. | Secinājumi | 23 |
8. | Izmantotā literatūra | 24 |
6. IMPĒRIJAS NORIETA ARMIJA
„Armija vairs nespēja pildīt savus uzdevumus, turklāt pret to negatīvi bija noskaņota tauta.(..) Romiešu armija sadalījās 2 daļās- to veidoja elitārās kājnieku vienības un pierobežu karaspēka daļas. Pēdējās bija mazāk mobilas un grūti izmantojamas specifisku militāru uzdevumu veikšanai, jo šīs daļas bija izkliedētas pa vietējiem garnioziem, kuru galvenais uzdevums bija nodrošināt kārtību impērijas iekšienē. Ne mazāk kā 2/3 Rietumu impērijas armijas veidoja pierobežas karaspēks,t.i., zemas klasifikācijas vienības.
Vēlīnās Romas armijas vājums bija saistīts arī ar varas orgānu nespēju noorganizēt iesaukumu karaspēkā. Jauniesaucamie kopš IV gs.sākuma bija galvenais papildinājuma avots, ko Teodosijs I mēģināja nodrošināt par visas impērijas mērogā. Taču pastāvēja ļoti daudzas pilsoņu kategorijas, kas bija atbrīvotas no dienesta: vispirms jau senatori, priesteri un visdažādākās ierēdņu kategorijas.
Pilsoņos pamazām izplēnēja patriotiskās jūtas, karadienestu tie sāka uzskatīt nevis par ikdienas pienākumu, bet par kaut ko līdzīgu verdzībai, no kuras jātiecas izvairīties. Vispārējo karaklausību vairs neizdevās uzspiest ar varu. Impērijas robežu sašaurināšanās nozīmēja, ka arvien vairāk karavīriem bija jānāk no pašas Itālijas, bet tas tai izrādījās pārāk liels slogs.”
…
„Viens no ķēniņiem, kurš tomēr bija ieguvis neaprobe¬žota valdnieka varu, izveda Romā kara likumu reformu. Tas sadalīja Romas apgabalu 20 trībās (tribus), no kurām četras sastādīja pil-sētas, bet 16 lauku ap¬gabalos; katra trība sadalījās četrās centūrijās. No pēdējām trim uzlikts par pienākumu ar ieročiem ierasties karaklausībā, ne katrs pilsonis varēja iegādāties dārgās hoplīta aiz-sargbruņas, bet lielākai daļai vajadzēja aprobežoties ar visnepieciešamāko apbruņojumu, vairogu un bruņu cepuri. Ceturto centūriju sastādīja viegli apbruņotie, kurus armijā no¬zīmēja ārrindas dienesta izpildīšanai (ziņneši, vezumnieki u. t. t). Ja hoplītos valsts vēlētos iedalīt arī nemantīgākās šķiras pilsoņus (proletārijus), tad tai vajadzēja tos apgādāt ar apbruņojumu, jo pēdējo varēja iegādāties tikai neliels dau¬dzums mantīgo pilsoņu. Smagi apbruņotiem kājniekiem piedalīja tikai pa vienam ap-kalpotājam uz katriem 3 karavīriem. Apkalpotājs bija Romas pilsonis, bet ne vergs; tam bija jāiz¬pilda līdzīgi ar citiem savi kareiviskie pienākumi.
- Romiešu civiltiesību pārņemšana citu valstu likumdošanā
- Romiešu karamāksla
- Romiešu tiesību recepcija viduslaikos
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Romiešu tiesību recepcija viduslaikos
Referāts augstskolai10
-
Romiešu civiltiesību pārņemšana citu valstu likumdošanā
Referāts augstskolai6
-
Corpus iuris civilis: romiešu tiesību sistematizācija
Referāts augstskolai14
Novērtēts! -
Romiešu tiesību recepcijas process viduslaiku Eiropā
Referāts augstskolai10
-
Romiešu tiesību vēsture
Referāts augstskolai19
Novērtēts!