Nobeigums
Referāts ir veltīts tematam Romas senāts un maģistratūra. Darbā ir izanalizēti jautājumi par Romas politiku kopumā, senāta un maģistratūras darbību un veikts ir arī abu institūciju salīdzinājums.
Būtiski jautājumi, kas darbā apkopoti, ir senāta un maģistratūras aizsākumi, funkcijas un darbība, kas sniedz informāciju par Romas divām svarīgākajām institūcijām. Tomēr svarīgs jautājums darbā ir arī Romas politikas salīdzinājums ar mūsdienām, tāpēc ka svarīgi ir secināt, vai iegūtā un analizētā informācija par Romas politiku un institūcijām ir saistīta arī ar mūsdienām.
Izpētot pieejamo literatūru par tematu “senāts un maģistratūra”, tika secināts, pirmkārt, ka Romas senāts ir radies agrāk un nepieciešamības dēļ, bet maģistratūra – vēlāk un godāšanas dēļ, jo senāts ir radies jau Romas pirmsākumos un tika izveidots, jo bija nepieciešama dzimtu vecāko padome, kas radīja nepieciešamību pēc šādas institūcijas, tomēr maģistratūra ir radusies tikai republikas laikā, kas ir dažus gadsimtus vēlāk nekā senāts, un tika izveidota, lai godātu iepriekšējo ķēniņu varu, sadalot ķēniņa funkcijas maģistrātiem, kas liecina, ka maģistratūra, konkrētā mērā, ir mākslīgi radīta.
Izpētot tematu sīkāk, var secināt, ka senāta un maģistratūras darbība ir cieši saistīta. Kā piemērus var minēt darba uzdevumus, kas sasaista abas institūcijas – senāts izvērtē maģistrātu paveikto darbu gada laikā, bet maģistrāti uzrauga senāta darbību, senāta sarakstu sastāda tieši maģistrāti, bet par atsevišķiem maģistrātiem var kļūt tad, kad persona ir nostrādājusi senātā. …