Secinājumi
Par Romas republikas bojāejas iemeslu nevar uzskatīt vienu, konkrētu cēloni – tas bija dažādu cēloņu kopums. Kā četrus galvenos iemeslus Romas republikas bojāejai var uzskatīt populāru tribūnu pieaugumu, privāto armiju palielināšanos, pirmo triumvirātu un Cēzara diktatūru. Triumvirāts bija pirmais lielais solis Romas republikas ceļā uz impēriju, jo valsti faktiski vadīja triumvirāts un senāts bija bezspēcīgs. Cēzars sāka diktatūru un Cēzara pēctecis Oktaviāns Augusts jau bija pirmais Romas imperators, kas norāda uz to, ka līdz ar Cēzara un Sullas diktatūru, Romā pakāpeniski sāka zust republikas iezīmes. Lai gan Sullas diktatūra bija pirms Cēzara diktatūras, atšķīrās veidi kā abi bija tikuši pie diktatora lomas. Cēzars apgāja senāta aizliegumu par kļūšanu par diktatoru, kas bija pretējs republikas jēdzienam un senāta ietekmes monopols sāka samazināties. Bet nav noliedzams tas, ka demokrātiska sistēma nebūtu vatējusi saglabāties plašo iekarojumu dēļ. Romas ietekmes zonas paplašinājās un amatpersonu pilnvaras tikai uz vienu gadu vairs nebija iespējamas. 1. gs. p.m.ē. Romā vairāki kara veterāni gribēja kļūt par vienīgajiem noteicējiem valstī un vēlējās pārvaldīt senātu, kas noveda pie pilsoņu kariem. Tāpat, Romas republikas vēlajā periodā Romas vergu skaits bija sasniedzis 50% no visiem Romas iedzīvotājiem. Latifundiju skaits pieauga, apspiežot mazos un vidējos zemniekus. Gan vergu skaits, gan latifundiju pieaugums norādīja arī uz valsts ekonomisko krīzi. Apkopojot visus cēloņus, top skaidrs, ka Romas republikas bojāeja bija nenovēršama, jo tai bija vairāki un dažādi norieta cēloņi (no dažādām sfērām).
…
