Katras valsts tiesību sistēma lielākā vai mazākā mērā atšķiras no pārējām. To ietekmē vēsturiskie, ekonomiskie, politiskie apstākļi, reliģija, valsts iekārta un citi apstākļi. Taču šie apstākļi mēdz būt kopīgi vairākām valstīm, tāpēc veidojas radniecīgu tiesību sistēmu kopa. Iekarojumu, revolūciju, apvērsumu vai radikālu konstitucionālu reformu rezultātā var notikt kādas valsts iekļaušanās citā tiesību sistēmā vai saimē, kā tas notika ar Latviju.
Ņemot vērā esošo situāciju, ka pēdējos vienpadsmit gadus Latvijas tiesību sistēma atrodas pārejas situācijā no sociālistiskā (padomju) uz romāņu-ģermāņu (kontinentālās Eiropas) tiesību loku, darba autors izvēlējās zinātniskā referāta tēmu “Romāņu-ģermāņu tiesību atšķirības no sociālistiskām tiesībām”.
Sociālistisko valstu tiesību sistēmas zināmā mērā ir līdzīgas romāņu-ģermāņu tiesību sistēmai. Abu tiesību sistēmu valstis pārsvarā visas pirms sociālistiskā režīma iedibināšanas bija piederējušas romāņu-ģermāņu tiesību sistēmu grupai. Pārejot uz sociālistisko tiesību sistēmu, tās saglabāja atsevišķas raksturīgākās iezīmes no romāņu-ģermāņu tiesību sistēmām, kā, piemēram, tiesību norma tiek uzskatīta par vispārēju uzvedības noteikumu, lielā mērā tika saglabāta tiesību zinātnes terminoloģija. Tāpat kā romāņu-ģermāņu tiesībām arī sociālistiskajām tiesībām ir raksturīga izteikta tiesību normu hierarhija.…