Dostojevska „Idiotā” romantisms atspoguļojas tieši kņaza Miškina tēlā, kas atspoguļo visu labo, nevainīgo un gaišo – cilvēka ideālu. Viņš spēj mīlēt bez jebkādiem nosacījumiem un solījumiem, skaidri un patiesi, kņazs Miškins idealizē savu mīļoto Nastasju Fiļipovnu un solās viņu mīlēt mūžīgi. Pat tad, kad viņa to nežēlīgi un ar izsmieklu atraida, viņam joprojām rūp viņas liktenis. Kņazs Miškins ir tiešs un sakidrs kā bērns un tieši tādēļ ir pievilcīgs daudziem cilvēkiem, no viņa nav sagaidāms viltus un nodevība. Viņš simbolizē šo romantisko tēlu, kas simpatizē ar savu nesavtīgo mīlestību, kas var pārvarēt grūtības un nepadodas. Romantismam raksturīgi cēli varoņi un detalizēts jūtu un pārdomu izklāsts, kas atspoguļo cilvēka jūtu pasauli, kas ir unikāla.
Dostojevska ceļabiedrs bija Servantess, un, strādājot pie „Idiota”, paraugs viņam bija bruņinieks, kas aizstāvēja visus pazemotos un apvainotos, par to saņemdams pasaules apsmieklu. Doma, kas nodarbināja Dostojevski beidzamos piecpadsmit mūža gadus, bija – attēlot „pilnīgi skaistu cilvēku”, kurā apvienotos visas īpašības, kas viņu dara cilvēka vārda cienīgu, un viņš tomēr būtu dzīvs un mākslinieciski pārliecinošs.
Autora piezīmju grāmatiņas stāsta par „Idiota” tapšanu, par bezgalīgajām mokām, kādās tas dzimis, un par ideju, ko autors gribējis izteikt Idiota tēlā. 1868. gada 1. Janvārī Dostojevskis vēstulē raksta: „Romāna galvenā ideja slēpjas pilnīgi skaistā cilvēkā. Visā pasaulē nav nekā grūtāka, un it īpaši tagad. Neviens rakstnieks, ne tikai pie jums, bet arī Eiropā, nav spējis tikt galā ar šo uzdevumu.” …