Daudzi 18. gadsimta apgaismības filozofi un rakstnieki tika kritizēti par to, ka viņu mācība ir pārāk vienpusīga un balstās uz prātu. Apgaismības intelektuālajā kultūrā nepalika vietas jūtām un fantāzijai.
Vēršanās pie jūtām 18. gadsimtā nebūt nebija neparasta. Līdzās apgaismībai un pat apgaismības vārdā tika veidota visai emocionāla kultūra, piemēram, Ruso darbos. Protestantiskajā pasaulē emocionalitāte bija ciešā saistībā ar ticības jautājumiem, 17. gadsimta beigās izveidojās piētisms, kurā liela nozīme bija jūtās pamatotai iekšējai atdzimšanai..
Pilsonisko lasītāju vidū izplatījās no Anglijas nākusi jūtās balstitā romānu literatūra. Tajā tipiski bija stāsti par nabadzīgu zemnieku meiteni, kuras tikumībai jāiztur augstāko kārtu pārstāvju uzlikti pārbaudījumi. Tagad atspoguļoja ne vairs tikai antīko laikmetu mītisko tēlu vai dižciltīgo varoņu un princešu, bet arī pilsoniskajiem lasītājiem tuvo tēlu likteņus.…