1929. gadā Romāns Suta apņemas uz laiku izpildīt Tautas augstskolas zīmēšanas un gleznošanas studijas vadītāja pienākumus. Skolotāja alga ir neliels, bet regulārs ienākumu avots. Tāds skolotājs kā Romāns spēj iedvesmot strādnieku jauniešus radošam darbam. Jaunajai darbības sfērai Romāns nododas ar pilnīgu atdevi. Tautas zīmēšanas un gleznošanas studija 1934. gadā tiek slēgta fašistiska apsvēruma dēļ. Suta turpina pedagoģisko darbu savā privātajā mākslas studijā. Trīsdesmitajos gados Romāna Sutas daiļradē ieņem darbs scenogrāfijas un interjera mākslinieciskās izveidošanas jomā. Kā scenogrāfs viņš visbiežāk strādā Nacionālajā operā.
Kopā ar Rīgas kinostudijas darbiniekiem Suta 1941. gadā evakuējas uz Maskavu. Viņa tālie ceļi saistīti vispirms ar Alma – Atas, bet vēlāk ar “ Gruzija - fiļm” kinostudijām. Abās kinostudijās viņš strādājis par galveno mākslinieku un piedalījies vairāku dokumentālo filmu uzņemšanā.
Viņa dzīves pavediens apraujas 1944. gada 14. jūlijā Tbilisi Gruzijā. Suta savu mūžu veltījis cīņai par lielu, demokrātisku mākslu. Viņš ticēja, ka jaunā latviešu māksla veidojama kopīgiem spēkiem. Romāns Suta sapņoja par tādu latviešu mākslu un sadzīves kultūru, kur tautiskums ietu roku rokā ar savu laiku. Viņa mākslas saturs ir darba tautas sadzīve, ikdienas darbs un vaļas brīžu prieki. Suta vēlējās, lai tauta iemīlētu mākslu un darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai attīstītu tautas gaumi patiesu mākslas vērtību izpratnes virzienā.
…
