Lienas tēls
Pēc manām domām, šajā romānā kā gaišākais, pozitīvākais tēls ir Liena, kura, klausot savai sirdsbalsij, sastopas ar dažādiem likteņa pārbaudījumiem. Lienā atspoguļojas tādas īpašības kā gādīgums, uzticība, labestība un jaukums: „Viņa bija skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem un acīm, pašos jaukākos dzīvības gados jeb viskrāšņākajā ziedonī. Laipnība, līdzcietība un jauks dzīvības prieks ziedēja kupli viņas vaigā. Smaidi uz viņas lūpām bij tik skaisti kā rīta blāzma pie debesīm, un nereti zibēja...nevainīgi jocīga viltībiņa it kā patlaban lecošas saules stari. Kur vien Liena parādījās, tur skumjas bēga kā nakts no dienas; viņas acis apskaidroja aptumšotus vaigus, viņas sirds sasildīja izdzisušas krūtis, un viņas valoda modināja atbalsis arī pašā tuksnesī.” (77.lpp) Par cēloni Lienas nelaimēm bija lielā un patiesā mīlestība pret Kasparu. Liktenis bija nolēmis Lienai ar Kasparu satikties un veidot laimīgus mirkļus tikai debesīs. Meitenei sabiedrībā dzīvot nebija viegli, jo gandrīz visi apkārtējie viņai vēlēja tikai ļaunu un nosodīja viņas rīcību. Vienīgā, kas atbalstīja un patiesi mīlēja Lienu, bija Annuža. Šajā romānā autori ļoti spilgti ir attēlojuši citu ļaužu nežēlīgo, cinisko attieksmi pret Lienu. Arī mūsdienās ir sastopami cilvēki, kurus dzīve nav žēlojusi, taču par spīti likteņa šķēršļiem tie dodas uz priekšu un neskatās atpakaļ, lai īstenotu savus sapņus. …