Manas pārdomas par romānu
Uzskatu, ka romāns ir vērtīgs ne tikai vēstures atspoguļojums, bet arī skaists stāsts par patiesu mīlestību un cilvēku savstarpējām attiecībām. Man ļoti interesants šķita autora sadzīves atspoguļojums, kas radīja pilnīgu iespaidu par to, kā izskatījies tā laika Latvijā. Romānā atspoguļotais jaunieša liktenis varētu būt līdzīgs daudzu latviešu vīru likteņiem. Viena varoņa tēlojumā ielikts neskaitāmu latviešu liktenis. Liktenis par cerībām uz labāku dzīvi, par vēlmi nodibināt patstāvīgas attiecības, mīlošu ģimeni, mērķis uzcelt savu māju un būt ģimenes apgādniekam... Sapņi, kuriem nebija lemts piepildīties.
Vērtīgas un noderīgas šķita arī romānā gūtās atziņas par to, ka patiesa mīlestība mēdz būt nesavtīga, tai nav robežu, tā piedod visu. Aizkustināja Skolotāja Šneidera nesavtīgā rīcība un milzīgā pretimnākšana. Tas lika aizdomāties par to- vai mūsdienās būtu daudz tādu cilvēku, kas būtu gatavi nākt pretī, atbalstīt citu nelaimē? Romāns ir īsa pamācība tajā kā nezaudēt cerību un būt gatavam uz visu izvirzītā mērķa īstenošanas labā. Arī Henke līdz pēdējam vēlējās atrast Paulu, būt ar viņu kopā, neskatoties uz pastāvošo situāciju valstī un to, ka Paula jau bija parādījusi, ka viņai šīs attiecības nemaz nav tik daudz vērtas kā Henkem.
…