Romānikas un gotikas salīdzinājums

ROMĀNIKAS POSMA MĀKSLA



Sākot ar 9. gadsimta otro pusi mākslas dzīvē iestājās pagrimums. 9. gadsimta beigas un 10. gadsimta sākums ir visdrūmākais periods Rietumu viduslaiku mākslas vēsturē. Tikai mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pašās beigās, kad normaņi apmetās Francijas ziemeļos, Rietumeiropā atkal sākās normālāka dzīve. Lielākajā daļā zemju galīgi izveidojās feodālās attiecības, sākās ekonomiska rosība, bet līdz ar to arī jauna kultūras augšupeja. Ap 1000. gadu mākslas uzplaukums Rietumeiropā bija vērojams lielākā vai mazākā mērā visur. Sākās tās jauna fāze. Mākslas literatūrā šī fāze, kas atbilst feodālisma visaugstākās attīstības posmam, nosaukta par romānikas perioda mākslu.
Jēdzienu “romāņu māksla” izgudroja normaņu arheologs Š. de Gervils, lai raksturotu V-XII gs. Rietumeiropas arhitektūru, kas pēc viņa domām, nomainīja antīko gluži tāpat, kā romāņu valodas nomainīja klasisko – latīņu valodu. Tikai XIX un XX gs. pētnieki noskaidroja posmu secību un to īpatnības, un tāpēc de Gervila ieviestais jēdziens šodien attiecināms tikai uz XI-XII gs. mākslu, kad barbaru koka arhitektūru nomainīja akmens arhitektūra ar romiešu celtnēm līdzīgām arkām un velvēm.
11. gs. tiek apzīmētas par romānikas mākslas agrīno, bet 12. gs. par tās brieduma posmu. Hronoloģiskie ietvari atsevišķām zemēm un apgabaliem tomēr nesaskan pilnīgi. Itālijā un Vācijā šis stils bija valdošai vēl krietnu laiku 13. gadsimtā; Francijas ziemeļrietumos turpretim 12. gadsimta otrajā pusē romānikas periodam jau sekoja gotikas periods.…