Kādu dienu, kad pļavā tika vākts siens un tuvojās negaiss, Oļiņu mājā iespēra zibens un, kā par nelaimi, mājā bija palikusi, Oļiņuprāt, Trīnīte, kamēr Pēteris, nobijies no pērkons dārdieniem, bija aizskrējis līdz vecākiem pļavā. Māja sāka degt vienās liesmās un mazo bērnu nebija iespējams izglābt. Tā Oļiņš vienā dienā zaudēja gan māju, kurā dzīvoja, gan savu bērnu. Mierinot sievu, kas bija pilnīgi sagrauta par notikušo, viņi lēnām sāka atjaunot savu dzīvesvietu un zaudētā bērna vietā Annuža viņiem piedāvāja kā audžu meitu pieņemt Lienu, ko viņi labprāt piekrita darīt.
Turpmākie notikumi risinās pēc 22 gadiem, kad Liena ir jau izaugusi liela un skaista. Ir Miķeldienas tirgus, kad Oļiņš runā ar Prātnieku, kurš paziņo par gaidāmajiem mērnieku laikiem. Redzot Oļiņa uztraukumu, Prātnieks to mierina apsolot, ka Oļiņam tiks nomērītas cienīgas robežas. Būdams gudrs, Prātnieks uzreiz iesāk sarunu par Lienu un pavēsta to, cik ļoti viņam Liena patīkot un ka vēloties viņu precēt. Sarunām ritot, viņi nonāca krogā, kur arī tika apspriesti gaidāmie mērnieku laiki un izcēlās kautiņš, bet Oļiņš tajā neiesaistījās.
Beidzot arī pienāca tas laiks, kad mērnieki ieradās pie Oļiņiem. …