Roku vēzēšana cilvēkam ejot vai skrienot, ir aktīva, dabiska un lielākoties neapzināta augšējo ekstremitāšu kustība. Roku kustībām galvenā zināmā nozīme ir pozas un līdzsvara nodrošināšanā pārvietojoties. Bet maz ir pētījumu par roku kustību nozīmi uz organisma enerģijas patēriņu. Šādas zināšanas ir nepieciešamas un noderīgas sportā, lai spētu attīstīt lielāku pārvietošanās ātrumu ar mazāku enerģijas patēriņu un lai izmantotu roku vēzēšanas vingrinājumus kā ārstniecības līdzekli. Jaunākie pētījumi rāda, ka roku vēzēšanu var izmantot vairāku neirodeģeneratīvu slimību, piemēram, Pārkinsona slimības, atklāšanu agrīnā tās attīstības stadijā.
Hipotēze: Ejot un skrienot ar sasaistītām rokām, enerģijas patēriņš pieaug, jo roku vēzēšana palīdz pārvietošanās procesā.
Darba mērķis: Noskaidrot, kā izmainās enerģijas patēriņš cilvēka organismā, ja rokas iešanas un skriešanas laikā tur nekustīgas aiz muguras.
Darba uzdevumi:
1)Apkopot pieejamo literatūru par organisma enerģijas patēriņu dažādu fizisku aktivitāšu laikā un tā noteikšanas iespējām;
2)Apgūt gāzu analizatora „VO2000” darbības principu;
3)Noteikt vielmaiņas intensitāti 8 vidusskolēniem, veicot dažāda ātruma slodzes uz skrejceliņa „Sports Art 3600”;
4)Veikt datu apstrādi, izmantojot datorprogrammu „Excel”;
5)Apkopot iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.
Izmantotās metodes:
1)Netiešā kalorimetrija;
2)Pieaugošas, pakāpienveida slodzes tests;
3)Sirdsdarbības frekvences noteikšana.…