Rokmūzikas un rokoperas attīstība 20.gadsimtā

50. un 60. gados rietumvalstīs pusaudžu un jauniešu vecumu sasniedza pirmā paaudze, kas nebija pieredzējusi ne karu, ne badu. Skaitliski tā bija visai iespaidīga. Jaunās paaudzes audzināšanā un izglītošanā bija ieguldīti lielāki līdzekļi nekā jebkad agrāk. Taču tieši šī, it kā gana aprūpēta un nodrošināta paaudze neparasti spīvi vērsās pret pieaugušo pasaulē iedibināto kārtību.
,,Tēvu un dēlu” konflikts nebija jauna parādība, bet XX. Gs. Otrajā pusē jaunatnes dumpis pirmoreiz izvērtās tik masveidīgs un izraisīja tik nopietnas sekas. Visos iepriekšējos laikmetos toni sabiedrībā noteica vecāka un vidēja gadagājuma cilvēki. Jaunatne sevi neapliecināja kā patstāvīgs sabiedrisks spēks. Taču šajā laikā stāvoklis mainījās. Radās jaunatnes kultūra, ko mēdz dēvēt arī par kontrkultūru, jo tā sevi pretstatīja vadošajai pieaugušo kultūrai un pēdējo spēcīgi ietekmēja.
Ikviens cilvēks ir vismaz dzirdējis vārdu ‘rokmūzika’, pat ja tā viņam nepatīk un viņš nemaz nepazīst šo mūziku. Bet arī rokmūzikas cienītājiem varbūt jaunums ir tas, ka rokenrols ir šīs mūzikas pirmais vēsturiskais veids, kas radās ASV 50. gadu pirmajā pusē. Tieši pateicoties divu amerikāņu mūzikas veidu – melnā ritmblūza un balto kantrimūzikas – sadursmei un mijiedarbībai, radās mūzika, kas kļuva pazīstama un slavena ar nosaukumu ‘rokenrols’.…