Saistību (tiesību) pastiprināšanas institūts ir radīts ar mērķi palielināt iespējamību, ka saistība tiks izpildīta (vai vismaz tās neizpildes gadījumā kreditors iegūs mantisku apmierinājumu). Tā darbojas kā papildgarantija gadījumos, kad rodas šaubas par vienas no darījumā iesaistītajām pusēm spēju vai gribu nokārtot savu saistību pret otru pusi.
LR Civillikums izdala 3 saistību pastiprināšanas veidus (neskaitot ķīlas tiesību):
1)galvojums- „ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda1.” Galvinieks uzņemas atmaksāt galvenā parādnieka parādu kreditoram, gadījumā, ja galvenais parādnieks nolīgtajā parāda atdošanas laikā nebūs spējīgs (vai negribēs) nokārtot savas saistības. „Neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda” nozīmē, to, ka galviniekam ir tiesības griezties pie galvenā parādnieka ar regresa prasību.
2)līgumsods- „pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi2” Ar terminu „pametums” saprotams jebkurš mantiska rakstura samazinājums. Atšķirīgi no galvojuma, līgumsodam pakļauta tikai pamatsaistības neizpildē (vai nepietiekamā izpildē) vainojamais darījuma dalībnieks, ne trešā persona.
3)rokasnauda- „tas, ko līgumu noslēdzot viena puse dod otrai nevien par galīgi noslēgta līguma pierādījumu, bet līdz ar to arī par tā izpildījuma nodrošinājumu3”. …