Uz doto brīdi Latvijas Republikā Saistību tiesības regulē 1937. gada atjaunotais Civillikums, kurš ir spēkā no 1993. gada. Saistību tiesības Civillikumā ietvertas ceturtajā daļā.
Kas tad ir saistība?
Juridisko terminu vārdnīcā termins “saistība” tiek definēts kā “civiltiesībās tiesiska attiecība, kurā vienai personai -parādniekam- jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Saistības rodas vai nu no tiesiska darījuma, piemēram, dāvinājuma, pārdevuma, vai no neatļautas darbības (mantas bojājuma, veselības, goda aizskāruma), vai pēc likuma, piemēram, likumisko procentu maksāšanas saistība.1
Civillikuma 5-6 nodaļa kā saistību tiesību pastiprināšanas veidus paredz ķīlu, galvojumu, līgumsodu un rokas naudu.
Kas ir saistību tiesību pastiprināšanās veids?
Slēdzot līgumus, puses ir ieinteresētas, lai otra puse godprātīgi un precīzi pildītu tai uzliktos pienākumus, tādējādi nodrošinot līguma izpildi un ar līguma slēgšanu saistītā mērķa sasniegšanu. Tāpēc, lai jau līguma slēgšanas brīdī mazinātu iespēju, ka līgums netiks pildīts, līgumslēdzēji nereti izvēlas viens otru papildus motivēt izpildīt līguma noteikumus, jau sākumā veicot darbības, lai nevienai no pusēm nerastos vēlme vieglprātīgi pārdomāt un atteikties no iepriekš pielīgtās saistības. Kā šāds motivējošs līdzeklis tiek piemērots kāds no likumā noteiktajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Šādas iespējas izmantošana, kā arī līgumattiecību specifika ir izraisījusi to, ka ir izveidota īpaša kreditora tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopa, ko sauc par saistību pastiprināšanas līdzekļiem2.
Mūsdienās iepriekšminētie saistību pastiprināšanās veidi praksē ir bieži sastopami.…
