Rokasnauda faktiski saprotama kā līgums (skat. pielikumā), tātad rokas naudas līgums ir divu pušu vienošanās, kā tas teikts Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesību daļas 1725. pantā: “ne vien par galīgi noslēgta līguma pierādījumu, bet līdz ar to arī par tā izpildījuma nodrošinājumu”
“Rokasnaudas došana ir papildlīgums, ko slēdz kāda cita līguma izpildes nodrošināšanai” Tātad, rokasnauda pierāda, ka ir noslēgts līgums.
Dodot un saņemot rokasnaudu, tiek nodibinātas konkrētas saistības, līdz art to ar līguma noslēgšanu tiek nodrošināta līguma izpildīšana.
Būtiski jāuzsver tas, ka likumā noteikts, ka rokasnaudu kā nodrošinājuma veidu ar līgumu nedrīkst jaukt ar avansu. Šādai summai nozīme tiek piešķirta līgumā – rokasnaudas līgumā.
Rokasnauda ir uzskatāma par drošības līdzekli, kuru dod ieinteresētā puse ar mērķi, ka līgums tiks izpildīts. Taču saņēmējs, dotajā gadījumā, no rokasnaudas devēja puses ir uzskatāms par šaubīgu personu. “Līdz ar to rokasnauda kalpo par sava veida psiholoģisku faktoru, kurš aicina pamudināt līgumslēdzējus ievērot un izpildīt līgumu”
Rokasnaudu nedrīkst pielīdzināt ar nodrošinājuma summu, kura ir saprotama kā iemaksa pretendentam izsolē, kuru rīko tiesu izpildītāji, lai realizētu nekustamu īpašumu. Rokasnauda arīdzan nav drošības nauda, kuru iemaksā Privatizācijas aģentūru rīkotajās izsolēs.
Rokasnaudas līguma formēšana.
Rokasnaudas līguma forma kā tāda nav nekur noteikta Civillikuma normās. Rokasnaudas līgums uzskatāms kā papildlīgums. Tātad, tas pilnībā pakļauts visām tām darījuma formas prasībām, kuras tiek izvirzītas pamatdarījumiem, uz kuriem arī attiecināms rokasnaudas līgums.
Parasti šis rokasnaudas līgums tiek formēts rakstiski, pamatojoties uz Civillikuma (turpmāk tekstā CL) 1482. un 1483. pantiem.
…
