Lai radītu kopējo priekšstatu, kas ir valsts robeža, robežkontrole, robežuzraudzība un robežsargu norīkojums, tad darba autors, analizējot normatīvos aktus.
Dienests uz valsts robežas tiek organizēts, pamatojoties uz Šengenas Robežas kodeksu, Latvijas Republikas valsts robežas likumu, Robežsardzes likumu, citiem normatīvajiem aktiem, Robežsardzes priekšnieka, Robežsardzes struktūrvienību priekšnieku pavēlēm. Pēc autora domām, Valsts robežsardzes izveides pamatnoteikums ir nostiprināts Satversmē. Proti, Satversmes 58. p. noteikts, ka Ministru Kabinetam padotas valsts pārvaldes iestādes. Attiecinot šo pantu uz Valsts robežsardzi, jāsecina, ka valdība izveidoja Valsts robežsardzi un deleģēja tai īstenot daļu no savas kompetences, ar padotības (Iekšlietu ministra pārraudzību) paturot kontroli un atbildību par deleģēto uzdevumu izpildi.
Viens no galvenajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka robežkontroli un robezuzraudzību ir Eiropas Parlamenta un padomes regula (EK) Nr.562/2006 (2006.gada 15.marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).
Latvijas Republikas valsts robeža ir līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikālā virsma, kas atdala Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem.