Ievads
20. gadsimta socioloģija piedāvā dažādus konceptus, kuri izskaidro sabiedrību. Liela nozīme ir pievērsta cilvēku komunikācijai jeb saskarei un mijiedarbībai tad, kad cilvēki viens uz otru iedarbojas ar simboliem. Šo domu virzīja simboliskā interakcionisma pārstāvji Džordžs Mīds un H. Blūmens..
Interesanta bija arī dramaturģiskā pieeja, ko virzīja Ē.Gofmanis par prezentēšanos, centieniem atstāt vēlamo iespaidu uz citiem.
Sociālās mācīšanas teorijas pārstāvis ir Dž. Roters, kurs savās teorijās atklāja, aprakstīja mācīšanas , atdarināšanas , identificēšanas jēdzienus.
Ļoti specifiska un ikdienišķā teorija ir apmaiņas teorija , kuru pārstāvēja Dž. K. Houmanss, Dž. Adamss un Dž. Volsters, šis teorijas doma ir tāda , ka apmaiņas dalībnieki tiecas pēc lielāka izdevuma un minimāliem zaudējumiem.
Lomu teoriju par sociāliem statusiem un sociālo lomu pārstāvji bija Dž. H. Mīds un R. Mērtons.
Šajā referātā gribētu aprakstīt sociologu Robertu Mērtonu, kurš bija sociālā strukturālisma pārstāvis. Viņa funkcionālisms bija parādības seku noskaidrošana lielajās struktūrās, kurās tās ietilpst. Viņš ļoti iedziļinājās struktūras analīzē, kas pēc viņā ir dabiska funkcionālā attīstība, kura papildina funkcionālismu. Mērtons ir definējis sociālo struktūru, kas ir sociālās attiecības, kurās piedalās sabiedrības locekļi vai grupa tā psiho-sociālā kategorija. Mērtons arī deva savu definējumu „funkcijai”- novērojumi , kuri vajadzīgi sistēmas pašregulācijai
Mērtona darbos nav sistemātiskās saistības un tas viņš atšķir no citiem tā laika sociologiem.
Mērtons izpētīja sociālo struktūru, anomiju, funkcionālo analīzi, šajos Mērtona atklājumos es gribētu tikt skaidrībā un izprast šajā darbā.
…
