Kopējās likviditātes koeficienta teorētiskā norma ir no 1-2. Kā redzams 2.1. attēlā, 2008. gadā šis rādītājs ir zem normas, taču 2009. gadā ir pozitīva tendence un kopējās likviditātes koeficients ir palielinājies, ko var skaidrot ar naudas līdzekļu posteņa vērtības pieaugumu 2009. gadā. Var secināt, ka uzņēmums ir spējīgs segt savas īstermiņa saistības ar apgrozāmajiem līdzekļiem.
Operatīvās likviditātes koeficients parāda, ka uzņēmums reāli spēj segt savas īstermiņa saistības. Operatīvās likviditātes koeficientam būtu jābūt vismaz 1, AS „Biolat” pēdējos 3 gados šis rādītājs ir zem pieļaujamās normas. Īpaši zems šis koeficients ir 2008. gadā, kas liecina, ka ievērojama daļa līdzekļu ir ieguldīta krājumos.
Absolūtās likviditātes koeficients parāda, kādu daļu no īstermiņa saistībām var dzēst ar uzņēmuma rīcībā esošajiem maksāšanas līdzekļiem nekavējoties. Koeficienta teorētiskā pietiekamība ir 0,20 – 0,25. AS „Biolat” šis rādītājs tikai 2009. gadā ir teorētiskās normas robežās, kas skaidrojams ar naudas līdzekļu palielinājumu 2009. gadā.
Uzņēmumam vajadzētu pievērst uzmanību likviditātes paaugstināšanai, jo šie rādītāji parāda uzņēmuma maksātspēju, tādēļ ir svarīgi, lai šie rādītāji būtu iespējami augstāki.
Analizējot šo rādītāju zemo līmeni, secinu, ka uzņēmumā pastāv augsts likviditātes risks. Līdz ar to, lai uzņēmums uzlabotu savu maksātspēju ir jācenšas samazināt īstermiņa kredītu summa, kā arī pēc iespējas biežāk ir jāsāk kontrolēt debitori. …