Paātrinoties Eiropas valstu integrācijas procesam, pilnveidojoties transporta veidiem, pieaug tirdzniecības iespējas uz attālākajām zemeslodes vietām un aizvien lielāku lomu valsts ekonomikā iegūst starptautiskā tirdzniecība. Arī Latvijai, kas virzās uz Eiropas Savienību, ir jāsekmē ārējās tirdzniecības darījumu apjoma palielināšana. Šobrīd ārējo tirdzniecību veicina Latvijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Tomēr pastāvot zināmai ekonomiskai, juridiskai un politiskai nestabilitātei valstī, Latvijas uzņēmējiem jāsaskaras ar tādu problēmu kā ārvalstu partneru neuzticība. Protams, ārvalstu uzņēmēju piesardzība ir pamatota, jo starptautiskā tirdzniecība sevī ietver vērā ņemamus riskus, kuru iestāšanās varbūtība ir atkarīga no partneru vēlēšanās un spējas maksāt, no pieredzes un profesionalitātes, kā arī no politiskajiem, ekonomiskajiem un likumdošanas apstākļiem partnera valstī. Tas nozīmē, ka starptautiskajā tirdzniecībā uzņēmēji ir pakļauti ne tikai savam, bet arī to partneru biznesa riskam, neveiksmēm finansu tirgū un valstu ekonomisko neveiksmju sekām.
Tādēļ svarīgi ir pārzināt riska veidus, kuriem uzņēmēji ir pakļauti starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī metodes šo risku samazināšanai.
Iepriekšminētajā situācijā ir iespējams veiksmīgi izmantot banku starpniecību, sevišķi to banku, kuras izpelnījušās starptautisku atzinību.
Lai kontrolētu riskus un atvieglotu darījumu slēgšanu starptautiskajā tirdzniecībā, bankas ir izstrādājušas atbilstošu norēķinu sistēmu. Šī norēķinu sistēma tiek dēvēta par dokumentāro operāciju sistēmu, kas sevī ietver tādus norēķinu veidus kā kredīta vēstules, inkaso, bankas garantijas un arī forfaitings. Tieši šie bankas pakalpojumi, atkarībā no piemērotajiem apmaksas noteikumiem un izvēlētā veida, pilnīgi vai daļēji likvidē starptautiskās tirdzniecības riskus. Citiem vārdiem sakot, kredīta vēstules, inkaso, bankas garantijas un forfaitings nodrošina starptautiska darījuma partneru, līgumā paredzēto saistību izpildi, samazina riskus: pārdevējam – saņemt atteikumu no
preces apmaksas vai atteikšanos no piegādātās preces, pircējam – no nepienācīgas piegādes izpildes vai neizpildes.
Pasaules prakse starptautiskajā tirdzniecībā rāda, ka atvērtais rēķins un avansa maksājumi, no pārdevēja un pircēja riska viedokļa, kā galējie norēķinu veidi izmantojami tikai tad, ja starp partneriem pastāv ilgstošas, pozitīvas un uz savstarpējo uzticēšanos balstītas attiecības.
Mazpazīstamu valstu savstarpējo darījumu sekmīgumu var nodrošināt ar bankas starpniecību, izmantojot piemērotu tirdzniecības finansēšanas metodi – faktoringu, līzingu, kompensācijas darījumus, kaut arī bankas nevar pilnībā garantēt darījuma noteikumu izpildi, ja viena no sadarbības partneru pusēm jau darījuma sākumā paredzējusi negodīgu rīcību attiecībā pret partneri.…
