Nobeigums
1. Risks uzņēmumu vadīšanas teorijā tiek formulēts kā nenoteikts nākotnes notikums, kas varētu ietekmēt organizācijas stratēģisko, darbības un finansiālo mērķu sasniegšanu.
2. Uzņēmējdarbībā risks veic dažādas funkcijas, t.i., inovācijas, regulējošā (konstruktīvā un destruktīvā), aizsardzības un analītiskā funkcija.
3. Riskus var klasificēt: pēc sabiedrisko attiecību sfēras, pēc uzņēmējdarbības veida, pēc rašanās iemesla, pēc izcelsmes sfēras, pēc gala rezultāta, pēc izcelsmes veida, pēc mēroga, pēc iespējas apdrošināt, pēc tiesiskuma līmeņa, pēc iekļautajiem ekonomiskajiem subjektiem, pēc darbības ilguma, pēc laika kritērija, pēc organizatoriski ētiskās vides, pēc pakāpes, pēc iespējas paredzēt u.tml.
4. Risku ir iespējams vadīt, izmantojot dažādus paņēmienus, kas zināmā mērā ļauj prognozēt riska rašanos un veikt pasākumus, lai samazinātu riska pakāpi. Riska vadība ir paņēmienu un pasākumu kopa, ar kuru palīdzību var līdz noteiktai pakāpei prognozēt risku un izstrādāt pasākumus riska novērtēšanai vai tā negatīvo seku samazināšanai.
5.Risku vadības sistēmai ir divas sastāvdaļas: vadības objekts un vadības subjekts. Vadības objekts ir risks, savukārt, riska vadības subjekts ir speciāla cilvēku grupa, kas apzināti ar dažādu metožu palīdzību cenšas izmainīt vadības objektu.
6. Risku vadītāja uzdevumi ir informēt, apmācīt un koordinēt. Savukārt, riska vadītāja funkcijas ir: izveidot tādu sistēmu, kas ļauj katram darbiniekam kontrolēt viņa kompetencē esošos jautājumus; veikt dažādas pārbaudes un aptaujas, lai noteiktu riska iemeslus un faktorus; palīdzēt vadīt atsevišķus projektus, analizējot riska faktoru un līmeņu vērtējumus; atrast nepieciešamos speciālistus, kas var sniegt padomus atsevišķās situācijās; organizēt uzņēmuma darbinieku apmācības sistēmu risku vadīšanas un iekšējā auditā u. tml.
7. Riska vadības process sastāv no četriem vadības elementiem: riska identifikācija, riska novērtēšana, riska novērtēšana (kontrole, metodes izvēle), riska finansēšana.
8. Pastāv trīs risku novērtēšanas metodes: statistiskā metode, ekspertu metode un speciālu koeficentu metode. Nav iespējams izsecināt, kura no tām ir vispareizākā, jo katrai metodei ir savas priekšrocības un trūkumi, kā arī, katrā situācijā ir jāņem vērā, kas ir zināms par pašu procesu.
9. Riska vadīšanas stratēģijas veidi: ir piesardzīga stratēģija, apsvērta stratēģija un riskanta stratēģija.
10. Riska samazināšanas metodes: atteikšanās no riska, riska uzņemšanās, riska nodošana citiem.
Metodes izvēle attaisnojas, ja tās izmaksas ir mazākas nekā iespējamie zaudējumi, metodi nerealizē. 11. Ļoti liela nozīme uzņēmumam ir izmantot visus iespējamos iekšējos resursos riska samazināšanai, t.i.: biznesa plānošana, biznesa plāna izstrāde; liela uzmanība jāpievērš personāla atlasei, to kompetencei; partneru izvēlei, pārbaudei; darījuma līgumu prasmīgai izveidošanai, komercnoslēpuma aizsardzības organizēšanai, lai darbinieki var būt kompetenti, viņiem nepieciešama neapšaubāma, pilna un savlaicīga informācija.
12. Vienas vai otras metodes izvēli riska vadībā nosaka uzņēmuma vispārējā stratēģija attiecībā pret riskiem. Savukārt, šī stratēģija ir atkarīga no potenciālo zaudējumu riska summas lieluma, no vienas puses, un uzņēmuma finansiālajām iespējām, no otras puses.
…
