Risks pavada visu ekonomisku darbību, kas orientēta uz nākotni, un lielākai daļai no mums nepatīk šī nenoteiktība attiecībā uz rezultātiem. Mēs varētu iztērēt dažas mārciņas, liekot uz zirgiem vai spēlējot totalizatorā, bet vairumā gadījumu mēs cenšamies izvairīties no nopietniem riskiem, vai padarīt tos minimālus. Psihologi ļoti plaši pētījuši šo ‘’izvairīšanās no riska’’ uzvedību, piemēram, pievēršot uzmanību tām bažām, kuras rada nenoteiktība. Ekonomisti, runājot par risku, saka, ka indivīdam ir tieksme izvairīties no tā.
Vairākos gadījumos indivīds cenšas izvairīties no riska, dodot priekšroku stabiliem ienākumiem, kas nav saistīti ar risku. Tanī pašā laikā ekonomika visādi cenšas veicināt riska uzņemšanos. Jaunie uzņēmumi ir riskanti, bet tie ir ekonomikas izaugsmes dzinēji. Modernā ekonomika izstrādājusi veselu rindu metožu, kā risku nodot, pārveidot un sadalīt. To institūciju un sistēmu kopumu, ar kuru tas tiek darīts, sauc par riska tirgu.
Ir arī tie, kam patīk riskēt, viņi, gluži otrādi, izvēlas riska ienākumu variantu, jo tas parasti sola lielākus ienākumus. Pret risku vienaldzīgiem cilvēkiem ir vienalga, vai tie izvēlas riska vai bezriska variantu.
Starp riska tirgus daļām viens no vissvarīgākajiem ir apdrošināšanas tirgus, kurā cilvēki pērk drošību prêt finansu riska specifiskām izpausmēm – slimībām, nelaimes gadījumiem un citām nelaimēm. Mazs ieskats apdrošināšanas tirgū parādīs mums riska tirgus vispārējos jautājumus un problēmas.
Apdrošinās parasti cilvēki, kuriem nepatīk riskēt. Ja sagaidāmie ienākumi drošajam un riska variantiem ir vienādi, tad tas izvēlas bezriska, proti, apdrošināšanas variantu.
Lai nodrošinātu peļņu riskantos gadījumos, apdrošināšanas firmas veic statistisko analīzi, nosaka iespējamo varbūtību un atkarībā no tās lieluma arī apdrošināšanas polises cenu.…
