Saskaņā ar spēkā esošo uzņēmējdarbības likumdošanu pastāv vairākas uzņēmējdarbības formas, no kurām Latvijas uzņēmēji un īpašnieki var izvēlēties saviem uzņēmējdarbības vai īpašumu apsaimniekošanas mērķiem šķietami vispiemērotāko, simpātiskāko, drošāko un mazāk riskanto. Arī jaunajā uzņēmējdarbības likumā, kas nosaukts par Komerclikumu, izvēles iespējas nemazinās. Vienīgā atšķirība – tajā vairs nav ietvertas tās trīs formas, kas savu misiju ir beigušas un tām sākotnēji paredzētos uzdevumus izpildījušas, piemēram, paju sabiedrība, kas tika izmantota kā pārejas forma kolhozu un sovhozu privatizācijas jeb lauksaimnieku īpašumu restitūcijas procesā, valsts un pašvaldību uzņēmumu formas, pēc kurām nepieciešamība beidzās līdz ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju vai reprivatizāciju un atlikušo šādu uzņēmumu pārveidošanu par valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrībām. Individuālie un ģimenes uzņēmumi, kā arī zemnieku, zvejnieku un amatnieku saimniecības saglabāsies. Var mainīties tikai to nosaukumi.
Par uzņēmējdarbības formu izvēles, to piemērotības jautājumiem, par motīviem uzņēmumu formu transformācijā un citiem aspektiem ir maz zinātnisku pētījumu un to rezultātu publikāciju. Latvijas un dažos starptautiskos zinātniskos izdevumos savu pētījumu rezultātus publicējuši I. Jurgena (1999; 2000), K. Špoģis (1999 u.c.), I. Jurgena un K. Špoģis (2001) un daži citi autori.
Vēl mazāk publicēts zinātnisku pētījumu par riska faktoriem uzņēmējdarbības formu izvēlē, bet riska vadīšanas problēma arī šajā jomā kļūst arvien aktuālāka.…