Secinājumi
1. Vairums pilsētas daļu Rīgas Zemgales priekšpilsētā ir cēlušies no senāk tur esošo muižu nosaukumiem, kas vēlāk latviskoti.
2. Vietvārdi ir bez vārda muiža, jo tas tika atmests, lai veidotu latviskākus nosaukumus, vienīgais palikušais saliktenis, kas saglabājis otrajā daļā vārdu muiža ir Bišumuiža.
3. Ielu nosaukumi cēlušies :
a) no Latvijas pilsētu, ciemu, apdzīvotu vietu vārdiem (Gaviezes iela);
b) no agrāk esošo muižu nosaukumiem (Āgenskalna iela);
c) no blakus esošo rūpnīcu, fabriku izstrādājumu nosaukumiem (Gumijas iela)
d) par godu kādām izcilām personībām (Eduarda Smiļģa iela)
e) nemotivēti nosaukumi, kas nereti doti mainot nosaukumu (Ābolu iela)
4. Vairākām pilsētas daļām, ielām, laukumiem nosaukumi pastāvēšanas laikā ir mainījušiem gan ekonomisku (Akmeņu iela), gan politiku (Uzvaras parks) apstākļu ietekmē.
5. Dažiem vietvārdiem iedzīvotāji ir devuši savus nosaukumus, kas pastāv tikai saziņa un nav oficiāli apstiprināti ( „Lielais Ķīnas mūris”)
6. Vairums nosaukumu ir atvasināti no vācu valodas, jo laikā, kad veidojās muižiņas, Latvijas teritorija atradās vāciešu ietekmes zonā.
7. Vietvārdu vākšana nav ātrs un viegls process, ja nav iestrāžu uz ko balstīties, tad ikvienu no iedzīvotājiem dzirdēto hipotēzi vajag rūpīgi un vēsturiski pārbaudīt, lai nerastos pārpratumi un pretrunas vēsturiskajiem procesiem.
8. Tomēr vietvārdu vākšana ir interesants un saistošs darbs, jo iespējams it brīdi atklāt, ko jaunu pats sev un nereti pat globālā kontekstā.
…