Ievads
Jebkuras valsts ekonomikas attīstība ir atkarīga no tā cik līdzsvaroti tā notiek. Valsts galvaspilsētas un lielo ekonomiski attīstīto centru teritorijās straujāk attīstās uzņēmējdarbība un no tā arī ātros tempos samazinās bezdarba līmenis un aug iedzīvotāju ieņēmumi. Toties pārējās, valsts teritorijās, palielinās reģionu atpalicība no ekonomiski aktīvajiem reģioniem un pieaug sociālas pretrunas. Rezultātā šis problēmas palēnina labvēlīgu valsts ekonomikas attīstību kopumā. Tieši tāpēc reģionālās attīstības jautājumi ir tik būtiski valsts attīstības plānošanā.
Pēdējo piecu gadu laikā starp dažādām Baltijas valsts teritorijām ir vērojamas lielas sociālas un ekonomiskas atšķirības, kuras nesamazinās. Valsts galvaspilsētas un lielo ekonomiski attīstīto centru apkārtnes teritorijās straujāk samazinās bezdarba līmenis, pieaug iedzīvotāju ieņēmumi, aktīvāk attīstās uzņēmējdarbība, turpretī valsts nomaļākajās teritorijās saglabājas ekonomiska atpalicība un pieaug sociālās pretrunas. km2
Šī kursa darba tēma ir Baltijas valstu ekonomikas attīstības analīze pamatojoties uz Rīgas, Viļņas un Tallinas attīstības rādītāju analīzes. Pēc attīstības rādītajiem Latviju ir pieņemts uzskatīt, ka sliktāku rezultātu ieguvēju starp Baltijas reģiona valstīm.
Darba mērķis ir izanalizēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas reģionālu attīstību un noteikt to galvaspilsētu lomu kopēja valsts ekonomikas attīstībā.
Lai sasniegtu doto mērķi tika izvirzīti sekojošie darba uzdevumi:
• Izpētīt Baltijas valstu reģionālo sadalījumu;
• Noteikt ekonomikas attīstības rādītājus;
• Izpētīt galvenos reģionālas attīstības rādītājus;
• Noteikt galvaspilsētu lomu valsts attīstībā.
Darbu var uzskatīt par vērtējamu tikai no mācību priekšmeta apguves viedokļa, jo atvēlētais laiks bija nepietiekošs detalizētai darba izstrādei un darbu nebija iespējams balstīt uz pietiekami dziļiem izpētes datiem, jo statistiskie dati un aprēķini, kas balstās uz statistikas informāciju nevar pilnīgi atspoguļot reālo situāciju teritorijās.
Darba struktūra:
Darbs sastāv no 19 lapām, tajā ir iekļauti 15 attēli un 10 tabulas. Darba izveidošanā tika izmantotas gan mācību grāmatas, gan informācija no interneta mājas lapām, kā arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas ziņojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību.
1. Baltijas valstu statistiski teritoriālas vienības
Lai salīdzinātu Baltijas valstu reģionālo attīstību ir jāapskata un jāizanalizē katras valsts reģionu sadalījumu. Lietderīgi būtu izmantot NUTS (Nomenclature of territorial units of statistics) reģionālo klasifikāciju, kas ir Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāta metode vienotam, dažādu administratīvo līmeņu iedalījumam.
Pēc NUTS klasifikācijas Latvijas Republikā (turpmāk tekstā Latvja) ir 6 statistiskie reģioni: Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale, Pierīga un Rīga.
…