Viduslaiku Rīgas ekonomiskais pamats bija tirdzniecība, kas lielā mērā bija to lokālo ekonomisko sakaru turpinājums, kuri šeit bija izveidojušies jau ilgi pirms krustnešu ierašanās. Taču, ja Rīga spēja kļūt par trešo (pēc Lībekas un Gdaņskas) Baltijas jūras tirdzniecības centru, tad par to tai jāpateicas, galvenokārt, “tālajai” (starptautiskajai) tirdzniecībai. Kopš 13. gs. Rīga kļūst par vienu no galvenajiem starpniekiem starp toreizējiem Rietumiem un Austrumiem. Laikā, kad Tallina (un daļēji arī Tērbata) kļuva par preču pārkraušanas punktu Hanzas tirdzniecības ceļā no Novgorodas uz Brigi, Rīga centās koncentrēt savos mūros krievu un lietuviešu zemju tirdzniecību ar “aizjūras viesiem”, t.i., ar tirgotājiem no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas. Kā starptautisks starpnieciskās tranzīttirdzniecības centrs Rīga pilnīgi izveidojās laikā no 13. gs. līdz 15. gs. un saglabājās līdz pat feodālisma laikmeta beigām.
Preču apgrozību starp Rietumeiropu un Austrumeiropu kopš 13. gs. sagrāba savās rokās Hanza, kas no tirgotāju asociācijas pamazām bija pārvērtusies par pilsētu savienību ar Lībeku priekšgalā. 1282. gadā Rīgas tirgotāji noslēdza “konfederāciju” ar Lībeku un Visbiju, lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses Baltijas jūrā. Šo gadu var uzskatīt par Rīgas iestāšanās gadu Hanzā.
Rīga labprāt izmantoja savu sabiedroto - Hanzas pilsētu - atbalstu visos pasākumos, kas saistījās ar cīņu par vācu tirgotāju kundzību Baltijā. Bet, no otras puses, Rīgas īpašās intereses Daugavas tirdzniecībā kļuva par cēloni nesaskaņām starp Rīgu un Lībeku. Sacensība ar laiku vēl pastiprinājās, Rīgai kļūstot par pilntiesīgu saimnieci šajā novadā. Rīdzinieki visiem spēkiem sargāja savu tirdzniecību ar Polocku, Vitebsku un Smoļensku no jebkuriem konkurentiem, tai skaitā arī no pārējo Hanzas pilsētu tirgotājiem. Jau 14. gadsimta vidū Rīgas tirgotāji izsludināja Rīgu par visu tranzītpreču izkraušanas vietu. Līdz ar to krievu, gan aizjūras “viesi” varēja noslēgt darījumus vienīgi ar Rīgas tirgotāju starpniecību. Vēlāk (1376.g.) viesiem (ieskaitot arī Hanzas locekļus) bija aizliegta mazumtirdzniecība Rīgas tirgū, kā arī ierobežots viņu uzturēšanās ilgums pilsētā. Rīga nelabprāt piedalījās krievu zemju tirdznieciskajā blokādē, kuru 15. gadsimtā vairākkārt pasludināja Hanza, jo ikviens pārtraukums tirdzniecībā ar Krievzemi samazināja vispirms Rīgas tirgotāju ienākumus.…