Rīgas tiltiem un vispār tiltiem kopumā gan Latvijā, gan ārzemēs ir liela nozīme. Papētot tuvāk var manīt, ka tilti tika izmantoti gan kara laikos, lai pārvestu ieročus uz otru krastu, kā arī lai kareivjiem būtu vieglāk tikt pāri upei un sākt savus uzbrukumus. Ne velti tilti bija pirmie, kas tika iznīcināti, karam sākoties. Iznīcinot tiltu vien tika pārtraukta satiksme starp diviem upes krastiem ( lai gan jāatzīst, ka tādā veidā latviešus nevarēja apturēt un pārvietošanai pāri upei izmantoja kamaniņu pārcēlāju ). Tāpēc nav brīnums, ka tilti tika ātri vien atjaunoti un to labiekārtošanai un būvēšanai tikai ieguldīti milzīgi līdzekļi.
Izšķir dažādu veidu tiltus:
Koka tilti;
Akmens mūra tilti;
Metāla tilti;
Katram no šiem tiltiem ir sava uzbūve, nozīme un vēsture. Tomēr pat mūsdienās, kad tehnoloģiju jaunumi palīdz veidot aizvien jaunus un jaunus veidus kā izveidot noturīgākus un tajā pašā laikā “ekonomiskākus” tiltus, šie tilti tik un tā ir sastopami gan Rīgā, gan arī pārējā Latvijā. Jāpiemin arī tas, ka visi šie tilti, par kuriem es rakstīšu šajā referātā ir nenoliedzami arī Latvijas vēstures kultūras pieminekļi ( lai gan ne visi tilti, par kuriem tiks rakstīts ir saglabājušies līdz mūsdienām).
Tiltu lietošana it tikpat veca cik cilvēce, zināms, ka agrāk, pirms tika celti tilti, cilvēki izmantoja dabas “būvētos tiltus”, piemēram, strautam pārkritušus kokus un dabiskus akmens krāvumus.
Pirmie tilti Latvijā jau sastopami 10. gs. Ir zināms arī tas, ka vidusslaikos tika arī būvēti tilti, lai aizturētu lejup pa upi braucošos igauņu sirotāju kuģus. Tika celti arī tilti, kas nodalīja priekšpili no galvenajiem vārtiem. Par to visu vēsta arheoloģiskie izrakteņi.
Kad Latvija atradās zviedru pakļautībā, Latvijas ceļi un tilti tika pilnībā atjaunoti, kā arī tika būvēti jauni tilti. To visu arī atzīmēja kartēs. J. Ulriha sastādītās kartes parāda, ka tolaik ceļi bija apgādāti ar daudziem tiltiem un pārbrauktuvēm.
Latvijas tilti – satiksmes nesēji, arhitektoniski ansambļi vidē, pilsētas arhitektūras elementi un dominanti.…