Pirmā Svētās Marijas Magdalēnas koka baznīca celta ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā (1253.-1273.g.) kā dziedošo jumpravu jeb cisterciešu sieviešu ordeņa klosterbaznīca.
Sākumā šī baznīciņa – kapela bija paredzēta tikai klostermāsu lietošanai.
Senāk, kad visā Livonijā pastāvēja vispārējs katoļu ticības liels uzplaukums un cieņa, slavenajā Rīgas pilsētā bija svētā Benedikta ordeņa Dievam veltītu jaunavu klosteris - saukts par Svētās Marijas Magdalēnas klosteri. Ar dižciltīgo aizsardzību klosteris bija labi nodrošināts un tajā uzņēma vienīgi dižciltīgo kārtas jaunavas, kā arī te uzturējās neprecētas muižnieku un namnieku meitas un atraitnes.
Līdz tam laikam māsas ar arhibīskapa Alberta II un Doma baznīcas kapitula ierosinājumu bija apmetušās pie Svētā Jēkaba baznīcas blakus ēkās. Šajā laikā viņām piederēja arī puse no Svētās Jēkaba baznīcas.
Tā kā māsu skaits ātri vien pieauga, bija jādomā par telpu paplašināšanu, piemērotas klostera ēkas un savas baznīcas celtniecību. Klostera priekšniece Magdalēna, Kaupo (†1217.g.), Turaidas lībiešu valdnieka mazmeita, ziedoja līdzekļus baznīcas celšanai. Tāpēc arī baznīca tika nosaukta viņas svētās aizbildnes – svētās Magdalēnas vārdā.
Svētās Marijas Magdalēnas mūra baznīcas tapšana
XIII gs. 90-jos gados klostera priekšnieces Margaretas (†1294.g.) laikā cisterciešu klostermāsām tika uzcelta sava mūra baznīca, kuru varēja apmeklēt pilsētas iedzīvotāji. No tā laika cisterciešu māsas atstāja Svēto Jēkaba baznīcu.
Spriežot pēc seniem zīmējumiem, arī Svētās Marijas Magdalēnas mūra baznīca tika celta vienkāršā stilā, ar vienu nelielu torni (svētās Jēkaba baznīcas pusē). …