Rīgā pirmais sabiedriskais transporta līdzeklis sāka savu darbību 1882.gadā, kad tika izveidota pirmā zirgu dzelzceļa līnija, kas nodarbojās ar cilvēku pārvadāšanu. Kopš tā laika ir pagājuši 120 gadi. Laikam ejot attīstās pilsēta un tās infrostruktūra. Arī Rīga ir attīstijusies un līdz ar to arī tās sabiedriskais transports. Sabiedriskā transporta pārvadājumos Rīgā pastāv vēsturiski izveidojusies konkurence starp autotransportu, elektrotransportu un dzelzceļu.
Rīgas iedzīvotāju samazinājums un ekonomiskā pārstruktirizēšanās pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas radīja nepieciešamību radīja nepieciešamību pārveidot sabiedriskā transnsporta tīklu visā pilsētā. Rīgā ir radusies papildus slodze uz pilsētas transportu. Tas prasa modernizācijas procesu satiksmes tehnoloģijā un vadības jomā.
Galvenais darba mērķis bija mēģināt iedziļināties un izanalizēt Rīgas sabiedriskā transporta darbību un efektivitāti.
Bija vairāki svarīgi uzdevumi. Iepazīties ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmumiem. Izvērtēt Rīgas sabiedriskā transporta uzlabojumu vajadzību. Mēģināt raksturot maršrutu noslogotību un ar tiem saistītās problēmas.
1.Rīgas pilsētas struktūras raksturojums.
1.1.Centrs.
Centra pamatu veido Vecrīga, kura sākta celt jau 13. gadsimtā. Tai apkārt laika gaitā ir celti mūri, kas pildija pilsētas aizsardzības funkcijas. Daļa no tiem ir vēl saglabājusies. Vecrīgu pārsvarā veido vecas ķieģeļu ēkas un ļoti šauras ieliņas. Vecrīgā atrodas daudzi kultūrvēsturiski objekti. Tagad satiksme tur praktiski ir slēgta. 19. gs. vidū tika nojaukti daļa no mūriem un pilsēta tika paplašināta. Apkār Vecrīgai tika izveidots Bulvāru loks. Tika celtas funkcionāli daudzveidīgas sabiedriskās ēkas, gan apvienotas nelielos kvartālos. Ar laiku attīstoties šis te Bulvāru loks nav īpaši mainījies. Aizasrgvaļņa grāvja vietā tika izveidots pilsētas kanāls, kas šodien sagādā lielas problēmas, sakarā ar tā attīrīšanu. Pilsētbūvniecības koncepcijas pamatā ir regulārs ielu tīkls. Centrā spilgti var redzēt aptuveni, kurā laikā šis nams ir būvēts, jo daudziem namiem ir kāds tipisks arhitektūras stils. Nami ir sabūvēti ļoti cieši viens otram. Aptuveni 60% no Rīgas centra teritorijas aiņem tieši dzīvojamās mājas. Centrā starp daudzajām mājām ir izdevies izveidot dažus nelielus parkus. Centrā ir redzams ielu izkārtojums pa kvartālu perimetru. Tas nozīmē, kas ielas viena otrai atrodas perpendikulāri vai paralēli. Ielas ir diezgan šauras, bet paplašināt tās nav iespējams, jo pārāk tuvu tām ir mājas. Šī šaurība arī rada lielos satrēgumus pēcpusdienās un rīta pusē. To ietekmē arī uz Rīgas centru pārblīvētā sabiedriskā transporta plūsma, kas krietni aizkapē satiksmi.…
