1867./1868.g. Somijā un Igaunijā bija bads, Kurzemē – tuvu tam. Dažādas sabiedriskas organizācijas vāca ziedojumus trūkumcietējiem. Šādas palīdzības biedrības nebija tikai latviešiem. Bads deva iemeslu dibināt sabiedrisku organizāciju. Vispirms tika nodibināta Dāmu komiteja, no kuras pakāpeniski izauga Rīgas Latviešu labdarības biedrība (RLB). Aizvien vairāk un vairāk inteliģences vidū nostiprinājās pārliecība par Latviešu biedrības dibināšanas nepieciešamību.
Rīgas Latviešu biedrība ir pati senākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija. Tai ir izcila nozīme nācijas vēsturē un tajā sniedzas gan vairāku ievērojamu mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu, gan Latvijas valstiskās neatkarības saknes. Biedrība dibināta 1868. gadā, bet tās pirmsākumi meklējami 19. gadsimta pirmajā pusē, kad vērojami pirmie latviešu biedrošanās mēģinājumi toreiz izteikti vāciskajā pilsētā.
Līdz 1914. gadam RLB bija gandrīz visu latvisko centienu aizsācēja, organizētāja un atbalstītāja. Biedrība sarīkoja un vadīja Vispārējos Dziesmu svētkus, kuri kļuva tradicionāli, veicinot tautas pašapzināšanos un muzikālās kultūras izaugsmi. Biedrībā jau 1868. gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, uz tā bāzes 1919. gadā izveidojās Nacionālais teātris. Pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kura izdeva nozīmīgus izdevumus, piemēram, pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos. Rīgas Latviešu biedrībā likti pamati Latvijas Universitātei, Mūzikas Akadēmijai, te savāktās kolekcijas ieplūst vēlāk dibinātajos Rīgas Vēstures un Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejos, te Zinību komisijas paspārnē aizsāka darbu Zinātņu Akadēmija.
Latviešu kultūras vēsturē 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā gandrīz visi nozīmīgi veikumi saistīti ar Rīgas Latviešu biedrības darbu, tāpēc var teikt, ka tai bija noteicoša loma patstāvīgas valsts tapšanā. …