Secinājumi
Darbā ir vispusīgi izanalizēta RFB dibināšanas un attīstības vēsture; tās darbības mehānismi; uzņēmuma intereses, ieguvumi un saistības, kļūstot par publisku akciju sabiedrību un kotējot savas akcijas biržā. Ir apkopota informācija par RFB kotēto vērtspapīru sadalījumu pa sarakstiem, darījuma slēgšanas procesu un biržas prasības tirgus dalībniekiem. Tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgus indeksiem un analizēta informācija par indeksa vērtības izmaiņām, investoriem, finanšu pārskatu kvalitāti un RFB darbības pamatrādītājiem. Pamatojoties uz sakopto informāciju, tiek izdarīti sekojošie secinājumi:
1. Izšķir trīs veidu biržas- preču biržas, valūtu biržas un vērtspapīru biržas. Latvijā darbojas viena birža un tā ir vērtspapīru birža. RFB kopš 1993. gada 7. decembra, koncentrējot visus vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas uzdevumus vienkopus, atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam noteic vērtspapīru tirgus cenas un nodrošina darījumu izpildi.
2. No 1997. gada 3. novembra RFB tika uzsākta nepārtraukta vērtspapīru tirdzniecība par mainīgām cenām un decembrī šajā tirgus segmentā notika 75% no biržā noslēgtajiem darījumiem.
3. 1999. gadā RFB ieviesa būtisku tirdzniecības sistēmas papildinājumu – Akcepta sistēmu, kas paredzēta galvenokārt liela apjoma darījumu veikšanai ar parāda vērtspapīriem. 2000. gada pavasarī birža ieguldītājiem sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu – interneta-brokera servisu -, kas ļāva banku klientiem strādāt pašiem biržas tirdzniecības sistēmā, izmantojot internetu.
4. 1998. gadā biržā sāka kotēties privātās akciju sabiedrības: A/S „Balta”; Latvijas Investīciju banka; „Gutta”; Rēzeknes piena konservu kombināts un Rīgas Komercbanka.
5. Baltijas biržu lielākais īpašnieks OMX grupa ieguldīja visvairāk tieši Rīgas un Viļņas Fondu biržās. Šīs skaitlis sasniedza 93%, kas ir mazāk par 31 procentpunktiem nekā ieguldījumu apjoms Viļņas Fondu biržā.
6. RFB galvenais mērķis ir tirgus konsolidācija. RFB akcionāri un biedri ir ieinteresēti jaunu biržas biedru piesaistīšanā. Tieši biržas biedru pieaugums veicinās vērtspapīru apgrozību un likviditāti.
7. Laika periodā no 2002.-2009.gg. tiek ievērojama tendence biržas biedru skaitam palielināties, īpaši 2007. gadā šis rādītājs strauji palielinājās, sasniedzot 31 biedru.
8. Baltijas biržu uzņēmumu gada finanšu pārskatu kvalitāte uzlabojusies vidēji par 48% laika periodā no 2006.-2010. gadam.
9. Rīgas biržas uzņēmumu investoru attiecību mājas lapu kvalitātes uzlabošanas tendences ievērojuma laikā tiek secināts, ka tā sastāda 33% par laika periodu no 2006.-2010. gadam.
10. Vislielākais darījumu skaits ir slēgts par darījumiem ar akcijās otrreizējā tirgū (18863 darījumi), bet mazākais darījumos ar parāda vērtspapīriem otrreizējā tirgū (68). Turklāt, lielākais apgrozījums ar darījumiem valsts parāda vērtspapīru izsolēs (597 332 467 LVL).
11. 2010.gada laikā Latvijas komercbankās un ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kas ir LCD dalībnieki, kopā tika atvērti 5 902 jauni vērtspapīru konti. Šajā sadalījuma ir gan rezidenti, gan nerezidenti, gan fiziskās, gan juridiskās personas.
…
